ĪSUMĀ:
- Ceturtdien protestu laikā milicija aizturējusi vairāk nekā 260 cilvēkus, tajā skaitā vismaz 50 žurnālistus.
- Daži žurnālisti tiek apsūdzēti par strādāšanu bez akreditācijas, viens Zviedrijas pilsonis no valsts izraidīts.
- Ukraina paziņojusi, ka uz laiku pārtrauc jebkādus oficiālos kontaktus ar Baltkrieviju.
- Vienlaicīgi Ukrainas ārlietu ministrs uzsvēris, ka pašlaik runa nav par diplomātisko attiecību saraušanu.
- Baltkrievijas eksperti norāda, ka Lukašenko neplāno padoties un represijas, visticamāk, turpināsies.
- Situāciju Baltkrievijā apspriež ES ministri un EDSO.
Ceturtdienas demonstrācijas sākās salīdzinoši mierīgi. Desmitiem sieviešu pulcējās pie katoļu baznīcas, kas atrodas blakus Neatkarības laukumam. Protesta akcija bija atbilde dienu iepriekš notikušajam, kad desmitiem cilvēku tika aizturēti, vēl vairāki – iesprostoti baznīcā.
"Sasieto roku nozīme ir tāda, ka milicija mūs neuzklausa. Mūsu rokas ir sasietas. Varas iestādes vēlas mūs apklusināt un neļaut mums izteikt savu viedokli. Bet mums ir savs viedoklis, un tagad to aizstāvam," sacīja protesta dalībniece Katerīna Nekraševiča.
"Šī lente nozīmē, ka mēs esam kopā. Mūs vieno baltā krāsa, ka simbolizē mieru, laipnību un gaismu. Tā aicina beidzot pārtraukt vardarbību," skaidroja protesta dalībniece Natālija Soļaņika.
"Es atnācu šeit, jo es iestājos pret vardarbību, ko varas iestādes izmanto pret baltkrieviem. Es iestājos pret nelikumībām un tiesiskā regulējuma izgāšanos mūsu valstī. Tā rezultātā es nostājos pret personu, kas, manuprāt, nav likumīgs prezidents un kurš nelikumīgi ieņēmis šo amatu," pauda protesta dalībniece Anna.
Sieviešu demonstrāciju uzraudzīja vairāki desmiti drošības iestāžu darbinieki.
Vakaram tuvojoties, blakus esošajā Neatkarības laukumā ieradās vēl vairāki simti cilvēku. Arī milicijas un OMON darbinieku skaits kļuva krietni lielāks, un sākās aizturēšanas. Kā liecina cilvēktiesību aizsardzības centra “Viasna” sniegtā informācija, vakar milicija aizturējusi vairāk nekā 260 cilvēkus, no kuriem aptuveni 50 ir bijuši žurnālisti. Baltkrievijas iekšlietu ministrija paziņojusi, ka mediju pārstāvji nogādāti milicijas iecirknī dokumentu pārbaudei.
Aizturēti žurnālisti
Aptuveni 50 žurnālistu - gan vietējie, gan ārvalstu - tika aizturēti jau gājiena sākumā. Vairākums vēlāk tika atbrīvoti un skaidroja, ka bijuši spiesti dzēst uzņemtās fotogrāfijas un video.
“Darbinieki teica – ja neizdzēsīsim fotogrāfijas, mana kamera varētu nejauši nokrist un saplīst. Ja es to nevēlos, tad man vajadzētu iesaistīties dialogā un fotogrāfijas izdzēst. Tās bija absolūti neitrālas – tur bija OMON darbinieki iepretim mikroautobusam. Viņi tur pat neaizturēja cilvēkus. Viņi teica, ka tagad internetā ir OMON darbinieku bildes un viņus var atpazīt, tāpēc viņi nevēlas, lai tādas būtu,” stāstīja vietējā žurnāliste.
Žurnālistei arī piedraudēts – ja fotogrāfijas netiks izdzēstas, aizturēšanā nāksies pavadīt vēl nenoteiktu laiku līdz tiesai.
Divus no televīzijas sabiedrības “Belsat”, operatoru no kanāla “Nastojaščeje vremja”un kādu fotogrāfu ar videosakaru palīdzību paredzēts tiesāt par dalību nesankcionētos mītiņos. Viņi joprojām atrodas izolatorā. Tā kā viņi nepiekrita atdot savus viedtālruņus, žurnālistiem noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli par piedalīšanos nesankcionētā protesta akcijā.
Starp aizturētajiem bijuši arī vairāki ārvalstu žurnālisti, piemēram, zviedrs Pols Hansens, kurš gan Baltkrievijā darbojies bez žurnālista akreditācijas.
"Viņi ir ļoti laipni, un nekādu problēmu nebija. Man rīt ir jāpamet valsts, un tas ir viņu veids, kā pateikt, ka viņi nevēlas, lai es atspoguļoju notiekošo. Tāpēc man ir žēl, ka mediji nav brīvi ziņot par notikumiem šeit. Jā, policisti bija laipni pret mani, bet žurnālistu aizturēšana un aizskaršana tomēr nav laba," sacīja Hansens.
Pauls Hansens, kura atbrīvošanai milicijas iecirknī bija ieradusies arī Zviedrijas vēstniece, kolēģiem arī izteicies, ka, visticamāk, Baltkrievijā atgriezīsies pēc pieciem gadiem, liekot noprast, ka tieši tik ilgi viņam būs aizliegts ieceļot valstī.
Kā šorīt savā "Facebook" profilā norādīja baltkrievu fotogrāfs Vlads Hridzins, arī pret viņu ir sastādīts protokols par strādāšanu bez akreditācijas, kaut arī akreditācija ir.
Gan Hridzinam, gan vēl dažiem fotogrāfiem atņemti telefoni, fototehnika, datori un zibatmiņas, jo viņi atteikušies tos atbloķēt vai dzēst attēlus ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem.
Ukraina ''iesaldē'' kontaktus ar Baltkrieviju
Tikmēr Baltkrievijas kaimiņvalsts Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba paziņojis, ka Kijeva uzliek uz pauzes visus oficiālos sakarus ar Minsku līdz brīdim, kamēr situācija Baltkrievijā nebūs stabilizējusies.
Vienlaicīgi ministrs uzsvēris, ka pašlaik runa nav par diplomātisko attiecību saraušanu.
Arī Baltkrievijas vēstnieks Kijevā turpinās savu darbu, savukārt no Minskas atsauktais vēstnieks pēc konsultācijām varētu atgriezties Minskā.
Tihanovska vēršas pie skolotājiem
Savus atbalstītājus šodien ar videoieraksta palīdzību atkal uzrunājusi prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska, kura šoreiz īpaši vērsusies pie skolotājiem, kuri gatavojas 1. septembrim.
Tihanovska, kas pati ir skolotāja, aicinājusi skolotājus godprātīgi pildīt savus pienākumus, nepakļauties kādai vienai ideoloģijai un nebaidīties par atlaišanu, bet gan godīgi skatīties acīs gan bērniem, gan viņu vecākiem.
Pēc viņas vārdiem, amati būtu jāatstāj tiem izglītības darbiniekiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir piedalījušies vēlēšanu rezultātu viltošanā.
Kā norāda Baltkrievijas eksperti, pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko neplāno padoties un represijas, visticamāk, turpināsies.
Situāciju Baltkrievijā apspriež ES ministri un EDSO
Situāciju Baltkrievijā piektdien, 28. augustā, Berlīnē apsprieda Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri, kuri nolēma noteikt sankcijas aptuveni 20 Baltkrievijas augstākajām amatpersonām, kas tiek turētas aizdomās par vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un protestētāju vardarbīgu apspiešanu.
Visticamāk, šajā sarakstā tiks iekļauts arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Bet Vīnē norisinājās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) sanāksme. Tās priekšsēdētājs, Albānijas premjerministrs Edi Rama ierosināja Baltkrievijas varas iestādēm veidot dialogu ar sabiedrību un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai kļūt par sarunvedēju.
“Ir grūti atzīt šo tik vienkāršo patiesību, ja šķelšanās ir tik acīmredzami dziļa un vardarbība tik klātesoša. Bet, lai valsts pēc iespējas drošāk virzītos uz priekšu, būs nepieciešama savstarpēja sapratne un sadarbība Baltkrievijā, un mūsu uzdevumam vajadzētu būt palīdzēt jums to panākt,” sacīja Edi Rama.
Kopš 1995. gada Eiropas Drošības un sadarbības organizācija nevienas Baltkrievijā notikušās vēlēšanas nav atzinusi par brīvām un godīgām. Šogad organizācijas pārstāvji vēlēšanu novērošanā nepiedalījās, jo Baltkrievija laikus nebija nosūtījusi uzaicinājumu.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau trešo nedēļu turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība (ES) un citas rietumvalstis.
