Par ekonomiskajām sankcijām patlaban netiek runāts, jo tās varētu tieši ietekmēt baltkrievu ikdienas dzīvi, turklāt vēl vairāk pagrūst Lukašenko Kremļa apskāvienos. Vienlaikus notiekošais Baltkrievijā ļāvis aizvērt plaisu Latvijas, Igaunijas (no vienas puses) un Lietuvas (no otras puses) nostājā par elektrības pirkšanu no Astravjecas atomelektrostacijas.
Turpinoties protestiem pret Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā, pagājušajā nedēļā Latvija, Lietuva un Igaunija vienlaikus izplatīja nevēlamo personu nacionālos sarakstus ar 30 Baltkrievijas amatpersonām, tām liedzot iebraukšanu. Kritēriji – līdzatbildība pirms mēneša notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā, miermīlīgu protestu vardarbīgā apspiešanā un represijās pret politiskajiem oponentiem.
Saraksta galvgalī atrodas 66 gadus vecais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš savā amatā atradies kopš 1994. gada. Arī viņa vecākais dēls Viktors Lukašenko – prezidenta palīgs nacionālās drošības jautājumos un Baltkrievijas Drošības padomes loceklis. Tāpat sarakstā iekļauts prezidenta administrācijas vadītājs Igors Sergejenko.
Sarakstā iekļauta Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Lidija Jermošina, tieslietu ministrs Oļegs Sliževskis, iekšlietu ministrs, kuram pakļautas tādas spēka struktūras kā milicija un OMON, Jurijs Karajevs un Valērijs Vakuļčiks – tobrīd Valsts drošības komitejas (VDK) priekšnieks, bet dažas dienas pēc iekļaušanas Baltijas valstu “melnajā sarakstā” Lukašenko viņu paaugstināja amatā – par prezidenta Drošības padomes valsts sekretāru.
Baltijas valstu "melnajā sarakstā" iekļauts arī Ivans Terteļs – tobrīd Valsts kontroles komitejas priekšsēdētājs, bet tās pašas rotācijas ietvaros tagad ieņem iepriekš minētā Vakuļčika amatu un kļuvis par VDK priekšnieku, Ivans Noskevičs – Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs, Aleksandrs Koņuks – Baltkrievijas ģenerālprokurors, kā arī Andrejs Ravkovs - tobrīd Baltkrievijas Drošības padomes ģenerālsekretārs, bet tagad jau aizrotēts uz amatu Aizsardzības ministrijā. Iepriekš runājis par armijas vēršanu pret protestētājiem un neapmierinātajiem ar esošo varu ieteicis vienkārši braukt prom no valsts.
Šīs visas personas iekļautas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iebraukšanas lieguma sarakstos, kuros ir arī citas Baltkrievijas prezidenta administrācijas, Centrālās vēlēšanu komisijas un varasiestāžu amatpersonas.
Trīs Baltijas valstu saraksti, kaut koordinēti un publicēti vienlaikus, tomēr nav pilnībā vienādi.
Latvijas un Igaunijas saraksti ir identiski, Lietuvas listē dažas personas atšķiras.
"Tas ir atkarīgs no katras valsts iekšējām procedūrām un tā, kā tiek vērtēts tās vai citas amatpersonas nodarītais. Tā ka šeit tomēr jāskatās procedurālas, nevis politiskas atšķirības," skaidro Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Parasti nevēlamo personu vārdus nepublicē valsts drošības apsvērumu dēļ.
Arī Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, kad paziņoja par atbildes sankciju ieviešanu pret Baltijas valstīm, norādīja, ka Minska savu sarakstu nepublicēs. Personu vārdus atklāj, ja par to ir nozīmīga sabiedrības interese – kā šajā gadījumā. Arī, piemēram, 2014. gadā neilgi pirms Jūrmalā paredzētā konkursa "Jaunais vilnis" Latvijas ārlietu ministrs atklāja, ka "melnajā sarakstā" iekļāvis trīs pazīstamus krievu estrādes pārstāvjus - Josifu Kobzonu, Oļegu Gazmanovu un Allu Perfilovu. Ārlietu ministrija viņus kritizēja par atbalstu Krimas aneksijai.
Lai gan par vienādu 30 personu "melno sarakstu" visām trim Baltijas valstīm vienoties neizdevās, notikumi Baltkrievijā patlaban politiski pievēruši strīdu plaisu jautājumā par Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostaciju.
Mainot savu iepriekšējo pozīciju, Latvija un Igaunija tagad paziņojušas, ka pārtrauks iepirkt Baltkrievijas elektrību, ja tā iedarbinās Astravjecas spēkstaciju.
Lietuva, kas uz to ilgi aicinājusi, gandarīta par kaimiņvalstu pozīcijas maiņu.
Arī starptautiskajā diskursā par Baltkrieviju Baltijas valstis izvirzījušās priekšplānā. Igaunija kā ANO Drošības padomes nepastāvīgā dalībvalsts sasauca virtuālu neformālo sanāksmi par notiekošo Baltkrievijā.
"Smagi cilvēktiesību pārkāpumi apdraud mieru un drošību. ANO Drošības padome skaidri norādījusi uz šo saikni, ka nopietni cilvēktiesību pārkāpumi ir agrīns indikators par konfliktu ar starptautisku ietekmi," pauda Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.
Lietuvā patvērumu radusi galvenā opozīcijas kandidāte Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās Svetlana Tihanovska un citi opozicionāri. Lietuva vēsturiski īpašu uzmanību veltījusi kaimiņvalstij Baltkrievijai, ar kuru tai ir garākā robeža. Lietuvā dzīvo liela baltkrievu kopiena. Tieši Viļņa izceļas ar asāko retoriku pret Lukašenko režīmu.
Lietuvas Ārlietu ministrija rosinājusi noteikt ieceļošanas liegumu vēl daudz vairāk - 118 Baltkrievijas amatpersonām.
Seima deputāts, Ārlietu komitejas loceklis Žīgimants Paviļonis uzskata, ka arī šāds saraksts ir par īsu, nemaz nerunājot par 30 personām.
"Lukašenko apbalvoja 300 omoniešus, kuri saņem lielu naudu par cilvēku sišanu un nogalināšanu. Ja mēs viņus neiekļaujam “melnajā sarakstā”, viņi tērēs no Lukašenko saņemto naudu, brauks iepirkties uz Rīgu un Viļņu, labi pavadīs laiku mūsu kūrortos, Jūrmalā," norādījis Lietuvas Seima deputāts, Ārlietu komitejas loceklis Žīgimants Paviļonis.
