Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Baltkrievija bija viena no tām valstīm, no kuras pērn ievērojami pieauga tūristu skaits Latvijā. Viesnīcās un tūristu mītnēs apkalpoto baltkrievu skaits bija par 27 % lielāks nekā gadu iepriekš.
„Tiklīdz sākās šie notikumi un politiskā nestabilitāte ar šiem notikumiem Krimā, mēs jutām, ka palielinās baltkrievu tūrismu plūsma uz Latviju, un tieši pakalpojumi Jūrmalā, jūras piekrastē. Tas ir tas, ko viņi būtu izmantojuši Krimā,” norāda TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava.
Vadims Karmazins, Baltkrievijas Sporta un tūrisma ministrijas departamenta direktors, min iemeslus, kāpēc baltkrievus interesē Jūrmala:
„Ukrainas tirgus mums tradicionāli bijis pirmajā vietā, un tas bija saistīts ar atpūtu un atveseļošanos pie jūras Krimā. Tagad šajā tirgus sektorā mums ir kritums trīs reizes. Baltkrievi meklē atpūtu pie jūras, veselības kūres bērniem un ģimenēm. Tāpēc tagad redzam aktivizēšanos Ēģiptes un Baltijas valstu virzienā. Mūsu tūrists, kas brauc uz Eiropu, papildu tēriņiem atvēl kā minimums vēl tikpat, cik izmaksā biļetes vai ceļazīme. Ja runā par iepirkšanās tūrismu, tad vairāk ir Lietuva. Tas iegājies jau vēsturiski. Lietuvai ir ļoti agresīva politika - lūdzu - jums vīzas, lūdzu - jums atlaides. Ar Latviju tas ir mazāk.”
Laikā, kad Latvijā sarūk Krievijas tūristu skaits, tūrfirmas sākušas īpaši uzrunāt un piesaistīt baltkrievu ceļotājus. Baltkrievi iecienījuši kruīzus pāri Baltijas jūrai ar prāmi “Tallink“, kas piedāvājot ļoti piesātinātu izklaidi. Reaģējot uz pieprasījumu, piemēram, Jaungada nakts pasākumu programma iztulkota baltkrievu valodā.
Šīrava stāsta, ka naktsmītnēs nakšņoja apmēram 40 tūkstoši un paliek Latvijā diezgan ilgi, „vidēji ilgāk nekā Rietumeiropas tūristi, līdz ar to naudiņa, ko viņi atstāj mūsu ekonomikai, neteiksim, ka ir pati lielākā, bet ievērojama daļa no kopējiem tūrisma ienākumiem. Brauc arī skolnieki, skolnieku nometnes šeit tiek rīkotas. Tas arī viens no tūrisma virzieniem, jo Baltkrievijas valdība atbalsta šādu nometņu rīkošanu ārpus valsts robežām. Tās ir tās biznesa iespējas, ko mūsu uzņēmumi izmanto.”
Lai gan esam kaimiņvalstis, daudziem ir radi un draugi otrpus robežai, savukārt ceļotājam no Latvijas Baltkrievija nav ļoti populārs galamērķis, saka Karmazins: „Valsti palīdz atklāt tādas lietas kā, piemēram, hokeja čempionāts Minskā, kad Baltkrievijā ieradās 8 tūkstoši līdzjutēju no Latvijas. Tās ir arī darījuma vizītes. Kāds cits atceras jaunības braucienus un brauc, lai atsvaidzinātu atmiņas. It īpaši, ja cenu politika ir pieņemama. Šobrīd jūtam pieklusumu baltkrievu rubļa un dolāra kursa dēļ. Mūsu tūrists aizdomājas. Bet domāju, ka situācijai stabilizējoties un tuvojoties vasarai, aktivitāte pieaugs.”
Arī Šīrava cer, ka „tas vairāk ir laika jautājums. Un iespējams, arī šīs te vīzas, kas apgrūtina ceļošanu. Ja vīzu režīms būtu vienkāršāks, tad arī ceļotāji daudz aktīvāk starp valstīm pārvietotos.”
Kamēr citu valstu pilsoņi par Šengenas vīzu maksā 35 eiro, baltkrieviem jāšķiras no gandrīz divreiz lielākas summas - 60 eiro. Tas mainīsies, kad Eiropas Savienība un Baltkrievija parakstīs attiecīgu līgumu par vīzu režīma noteikumu atvieglojumiem, ko plāno sagatavot līdz Rīgas samitam maijā.
