Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministri pieprasa Krievijai agresijas pārtraukšanu Ukrainā

Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministri pieprasa Krievijai agresijas pārtraukšanu Ukrainā un pauž nelokāmu atbalstu Ukrainai, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM). 

20. aprīlī Rīgā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) uzņēma Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu, Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi un Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku. Tikšanās laikā ministri apsprieda drošības situāciju Eiropā, atbalstu Ukrainai un ciešo sadarbību pret Krievijas izvērsto militāro agresiju, kā arī enerģētiskās drošības jautājumus.

Ministri izplatīja kopīgu paziņojumu, pieprasot Krievijas agresijas pārtraukšanu Ukrainā un Krievijas karaspēka izvešanu no visas Ukrainas teritorijas. Paziņojumā Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministri pauž atbalstu Krievijas cilvēktiesību aizstāvjiem, demokrātiskajiem spēkiem, brīvajiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgai pilsoniskai sabiedrībai.

Ārlietu ministri apliecināja gatavību turpināt sniegt visa veida atbalstu Ukrainai, kuras vajadzības, aizstāvoties pret Krievijas militāro uzbrukumu, pieaug katru dienu. 

Rinkēvičs norādīja: “Katra valsts ir sniegusi ap 200 miljonu eiro vērtu militāro palīdzību, nerunājot par humāno, ko vēl pastiprināsim. Stratēģija ir vienota – sniegt palīdzību Ukrainai tik, cik mēs varam.”

Tikmēr Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka tikšanās laikā nesolīja ieroču piegādes Ukrainai, par ko Vācija līdz šim tikusi kritizēta. Bērboka sacīja, ka īstermiņā smago tehniku piegādāt Ukrainai neesot iespējams un citu ieroču rezerves Vācijā esot izsmeltas. Vienlaikus viņa apliecināja atbalstu Ukrainai citos veidos, kā arī uzsvēra Vācijas apņemšanos aizsargāt NATO valstu robežas.

Sanāksmē Baltijas valstu ministri uzsvēra nepieciešamību stiprināt un izvērst NATO spēku pastāvīgu klātbūtni austrumu flangā, savukārt Vācija apliecināja Baltijas valstīm gatavību darīt vairāk Baltijas valstu drošības labā, kā arī pilnu atbalstu NATO aizsardzībai 5. panta kontekstā.

Tāpat ministri pārrunāja svarīgākos transatlantiskās drošības jautājumus ceļā uz NATO samitu šī gada jūnija beigās Madridē. Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja: “Esam vienisprātis, ka tas, kā pasaule un Eiropa ir mainījusies pēc 24. februāra, prasa jaunus nestandarta risinājumus aliansei. Tādēļ apspriedām praktiskus jautājumus, kas skar NATO paplašināto klātbūtni reģionā un ko būtu nepieciešams uzlabot un nostiprināt – gaisa un pretgaisa aizsardzību, krasta aizsardzību, vairāk bruņoto spēku karavīru reģionā.”

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis atzina, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir fundamentāli mainījis drošības situāciju reģionā un tam būtu jāatspoguļojas jūnijā gaidāmā NATO samita lēmumos.

Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministri uzsvēra nepieciešamību atbrīvoties no Eiropas atkarības no Krievijas energoresursiem, dažādojot enerģijas avotus un strādājot pie atjaunojamo energoresursu attīstīšanas. 

Rinkēvičs norādīja: “Krievijas agresīvā politika nekur nezudīs arī tad, ja beigsies kara aktīvā fāze Ukrainā. Mums ir jāpārorientē mūsu ekonomikas no sadarbības ar Krieviju uz maksimālu sakaru pārtraukšanu. Ir jāturpina un jāpastiprina sankcijas pret Krieviju. Sankcijām enerģētikas jomā jābūt stingrākām.”

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt