Sadaļas Sadaļas

Baltijas valstu un Polijas ministri Rīgā spriež par Baltkrievijas izraisītās migrantu krīzes risināšanu

Pieaugošais drošības apdraudējums reģionā bija galvenais temats, ko pirmdien, tiekoties Rīgā, apsprieda Baltijas valstu un Polijas ārlietu un aizsardzības ministri. Amatpersonas uzsvēra, ka reģiona valstīm jākoordinē sava rīcība, lai efektīvi stātos pretī Krievijas un Baltkrievijas radītajiem militārajiem un hibrīddraudiem.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīja, ka šāda formāta tikšanās, lai apspriestu drošības situāciju reģionā un kopīgu reakciju uz draudiem, notikusi pirmo reizi.

“Mēs vienojāmies par to, ka šādas konsultācijas ir ļoti vērtīgas, ņemot vērā to, ka mēs vēlamies, lai jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā tiktu pietiekami atspoguļoti gan šie jaunie izaicinājumi, gan tas, kas pašlaik notiek Krievijas un Baltkrievijas teritorijā pie mūsu robežām – militāro spēku koncentrācija,” teica Rinkēvičs.

Nepieciešama kopīga reakcija

Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau uzsvēra, ka situācija uz Eiropas Savienības un NATO austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju ir saspīlēta, tāpēc šāda tikšanās bijusi ļoti nepieciešama.

“Mēs saskaramies ar vieniem un tiem pašiem izaicinājumiem un draudiem, tāpēc ir dabiski, ka mēs uz tiem mēģinām atbildēt kopā.

Mēs to darām, sadarbojoties divpusēji, kā arī koordinējot savu pozīciju Eiropas Savienībā un NATO. Mūsu valstis un NATO kopumā saglabā modrību, rūpīgi novēro un novērtē notiekošo Krievijā un Baltkrievijā, un ir gatavas atbilstoši reaģēt,” uzsvēra Polijas ārlietu ministrs.

Latvijas Radio korespondents Uldis Ķezberis par ministru apspriedi Rīgā

“Galvenokārt mēs diskutējām par dažādiem trūkumiem mūsu aizsardzības spējās, ko tagad izjūtam asāk, un ne tikai Lietuvā pēc vasaras notikumiem uz robežas. No Varšavas līdz Tallinai viss reģions sastopas ar jauna veida draudiem, kas šobrīd pieaug intensitātē, īpaši, ja runājam par mācībām “Zapad”, kas burtiski notiek uz mūsu valstu robežas," teica Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Sagaida lielāku palīdzību no ES

Baltijas valstis un Polija pašlaik tiek galā ar situāciju, taču, ja tā saasināsies, neizslēdz iespēju prasīt lielāku palīdzību NATO, atzina Rinkēvičs.

 “Mēs paturam sev tiesības nepieciešamības gadījumā, ja situācija kļūst riskantāka un arvien vairāk ietver sevī arī militārus elementus, aicināt NATO valstis uz tā sauktajām 4. panta konsultācijām un attiecīgi lemt par praktisku rīcību.”

Rinkēvičs arī norāda, ka jaunā situācija attiecībās ar Krieviju un Baltkrieviju ļoti uzskatāmi liek mainīt līdzšinējo Eiropas Savienības sapratni par to, ka migrāciju var izmantot arī kā hibrīdkara ieroci, kā arī Eiropas Savienībai  praktiski un finansiāli būtu jāatbalsta savas ārējās robežas infrastruktūras nostiprināšana, kas Baltijas gadījumā pagaidām nenotiek.

Ministru tikšanās notikusi laikā, kad drošības situācija mūsu reģionā ir nonākusi arī plašākas Eiropas uzmanības centrā.

Migrācija kā hibrīdierocis

Latvija, Lietuva un Polija uz robežas ar Baltkrieviju ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli, jo vairākus mēnešus ik dienu desmitiem trešo valstu pilsoņi no Baltkrievijas teritorijas nelikumīgi mēģina iekļūt Baltijas valstīs un Polijā.

Ik dienu tiek apturēti vairāku desmitu migrantu mēģinājumi iekļūt Baltijas valstīs un Polijā. Šīs valstis līdz šim ir ļoti aktīvi iestājušās par sankciju pastiprināšanu pret Baltkrievijas vadību, vēršoties pret migrantu izmantošanu hibrīdkarā.

“Baltkrievijas režīms izmanto migrāciju kā hibrīdieroci. Nepieciešams tālāk strādāt ar NATO sabiedrotajiem un ES partneriem pie konkrētiem risinājumiem, lai stiprinātu mūsu reģiona aizsardzību, tai skaitā finansiāli atbalstot ES ārējās robežas infrastruktūras stiprināšanu,“ uzsvēra Rinkēvičs.

Reģions saskaras ar jauniem draudiem

Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko nedēļas nogalē paziņoja, ka līdzšinējās sankcijas esot izrādījušās neefektīvas, tās ir jāatceļ un tikai tad Minska būs gatava runāt ar saviem kaimiņiem.

“Bumba ir viņu laukuma pusē – gribat dzīvot mierā, brauciet, noteiksim vietu, organizēsim tikšanos un apspriedīsim šos jautājumus.

Taču līdz brīdim, kamēr nebūs atceltas šīs nejēdzīgās sankcijas un netiks pārtraukta mūsu patriotisko cilvēku pazemošana, neviens ar viņiem nesarunāsies! Uz ceļiem mēs nekritīsim!” pavēstīja Lukašenko.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis norādīja, ka Baltijas valstis un Polija pašlaik izjūt drošības deficītu, kas ir saistīts ar dažāda veida apdraudējumu no austrumiem.

“Reģions saskaras ar jauniem draudiem, jo sevišķi laikā, kad pie mūsu robežām notiek militārās mācības. Mēs saskaramies ar nepieredzētiem hibrīddraudiem, sākot ar civilās lidmašīnas nolaupīšanu un beidzot ar migrantu vilni, kas veļas pāri mūsu robežām.

Trīs no mūsu valstīm ar to saskaras tieši, bet Igaunija to izjūt netieši, palīdzot mums tikt galā ar migrantu pieplūdumu."

"Tāpēc mums ir jāvienojas, kā labāk atbildēt uz militārajiem draudiem pie mūsu robežām un hibrīddraudiem, kas joprojām ir jauns apdraudējuma veids mūsu reģionā. Mums arī jāvienojas, kā par šiem jautājumiem runāt Eiropas Savienībā un ar sabiedrotajiem NATO, lai labāk aizsargātu un pastiprinātu mūsu reģionu,” sacīja Landsberģis.

Ministri viesojās Ādažu poligonā

Baltijas valstu un Polijas ministru tikšanās notikusi laikā, kad Latvijā turpinās militārās mācības “Namejs 2021”, un aizsardzības ministri apmeklēja arī Ādažu poligonu, kur notika mācību paraugdemonstrējumi.

Vizītes laikā tiek spriests arī pašlaik notiekošajām Baltkrievijas un Krievijas bruņoto spēku mācībām “Zapad 2021”.

Lai arī Baltkrievijas un Krievijas amatpersonas uzsver, ka “Zapad” mācības ir vērstas uz aizsardzības spēju pārbaudīšanu, Aleksandrs Lukašenko izteicies, ka spiediens no NATO valstu puses kļūstot arvien jūtamāks.

Pirmdien tikšanās laikā Baltijas valstu un Polijas ministri apsprieda arī jūnijā Briselē notikušās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes lēmumus, kā arī apmianījās viedokļiem par jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādi.

Amatpersonas uzsvēra, ka Briseles samits apliecināja transatlantisko vienotību un apņemšanos turpināt stiprināt aliansi nākamajā desmitgadē. Samitā pieņemtie lēmumi nodrošina labu pamatu turpmākai alianses adaptācijai. Viens no šobrīd galvenajiem darba uzdevumiem ir NATO Stratēģiskās koncepcijas pārskatīšana, kuru plānots apstiprināt 2022. gada NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Madridē.

NATO centrālā loma

Rinkēvičs atzīmēja, ka koncepcijā ir jāsaglabā NATO aizsardzības un atturēšanas centrālā loma, taču vienlīdz svarīgi ir raksturot stratēģisko drošības vidi atbilstoši šodienas realitātei, tostarp atzīmējot tādus darba virzienus kā noturības stiprināšana, jauno un revolucionāro tehnoloģiju radītie izaicinājumi, ES–NATO sadarbības nozīme.

Baltijas valstīm un Polijai ir daudz kopīgu interešu gan NATO, gan plašākas reģionālās drošības politikas kontekstā, taču amatpersonas bija vienisprātis, ka prioritāte ir NATO kolektīvā aizsardzība un atturēšana. Raugoties no reģionālās drošības perspektīvas, sanāksmes dalībnieki atzina, ka sabiedroto demonstrētā solidaritāte caur klātbūtni reģionā ir būtiska transatlantisko attiecību vērtība un neatsverams aizsardzības priekšnoteikums.

Tuvākajās dienās situācija Baltijas jūras reģionā tiks apspriesta arī plašākā formātā – Ziemeļu un Baltijas valstu astoņnieka jeb NB8 un Višegradas četrinieka ārlietu ministru sarunās.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas, Latvijas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Lietuvas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Baltijas valstis šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs norādījis, ka ES ir jāpalīdz risināt situāciju ar migrantiem, arī Latvijā problēma ir aktuāla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt