Atzinīgi par Somiju “Rail Baltica” projektā
Viens no sanāksmē apspriestajiem aktuālajiem jautājumiem bija par projektu “Rail Baltica”, kurā savu dalību nesen apstiprinājusi Somija. Baltijas valstis Somijas valdības lēmumu vērtē atzinīgi, jo tas palīdzēs sarunās par finansējumu ar Eiropas Komisiju un varētu radīt arī Polijas interesi.
Tas esot svarīgi arī Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunu kontekstā, jo diskusijas par kohēzijas finansējumu un naudas sadali joprojām turpinās, un Baltijas valstu uzdevums ir nodrošināt maksimālu Eiropas Savienības līdzfinansējumu “Rail Baltica” projektam.
“No Baltijas valsts kohēzijas naudām tā tiešā finansējuma varētu arī nepietikt, pat griežot visu pārējo nost. Ar Somijas pievienošanos mums ir vēl viena balss no maksātājvalstīm, kas kļūst dziļi ieinteresēta stāvēt kopā ar mums, tātad tas ir tikai labi, tas neko nepadara grūtāku,” sacīja Kariņš.
“Ar Somijas pievienošanos cerams pieaugs arī Polijas interese par projektu. Protams, būs jānodrošina finansējums no ES un tajā pašā laikā jāskatās arī uz citiem finansējuma avotiem. Šis projekts ir ārkārtīgi svarīgs gan mūsu valsts tautsaimniecībai, gan arī mūsu valstu drošībai,” norādīja Skvernelis.
Noraida “Brexit” līguma pārskatīšanu
Īpašs uzsvars sarunās Rīgā bija arī uz “Brexit” jautājumiem, pilsoņu tiesībām pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka. Lietuvas premjers teica, ka vēlas pēc iespējas ciešākas attiecības ar Lielbritāniju arī turpmāk, tomēr neredz iespējas atsākt sarunas par “Brexit” līgumu, kurā Londona vēlas panākt izmaiņas.
„Sarunas ir noslēgušās, un faktiski šobrīd viss ir Lielbritānijas rokās.
Smagais darbs, kas ir noticis divu gadu laikā, nevar tikt pēdējā brīdī atcelts ar pēdējā brīža priekšlikumiem vai lēmumiem. Domāju, ka nekādu jaunu sarunu vairs nebūs. Tomēr neatkarīgi no tā, kas notiks tālāk, Lietuvai un Eiropai arī turpmāk Lielbritānija būs svarīgs stratēģisks partneris,” sacīja Skvernelis.
Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpuss atzīmēja, ka “Brexit” jautājumā jābūt gataviem jebkādiem scenārijiem, arī iespējai, ka Lielbritānija izstājas bez vienošanās. Viņš arī uzsvēra, ka Baltijas valstīm ciešāk jāsadarbojas drošības un aizsardzības jomā, kā arī vienoti vajadzētu veidot attiecības ar ASV.
Hilpuss atzīmēja, ka runāts arī par Krieviju un Ukrainu: „Pārrunājam Krievijas agresīvo militāro klātbūtni Ukrainā.
Vienojāmies, ka sankcijas, ko Eiropas Savienība un atsevišķas valstis ir ieviesušas pret Krieviju, ir jāturpina un varbūt arī jāpastiprina.
Tāpat ir jāatbalsta Ukrainas ekonomiski sociālā attīstība un teritorijas nedalāmība.”
Igaunijas vēstnieks pirmdienas sarunās pārstāvēja Igaunijas premjeru Jiri Ratasu. Ratass līdz Rīgai gan atlidoja, taču sniegoto slikto laika apstākļu dēļ lidmašīna nevarēja nolaisties. Tādēļ tika pieņemts lēmums lidot atpakaļ uz Tallinu.
Baltijas ministru padome ir 1994. gadā dibināta institūcija, kas nodrošina visu trīs valstu sadarbību. Šādas premjeru tikšanas notiek vismaz reizi gadā.
