Panorāma

Nevakcinētajiem Covid-19 testi Rīgas lidostā – par maksu

Panorāma

Olafs Šolcs stājies Vācijas kanclera amatā

Baltijas premjeri apspriež Krievijas-Ukrainas krīzi

Baltijas valstu premjeri nosoda Krievijas centienus sadalīt Eiropu ietekmes zonās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā trešdien tikās visu trīs Baltijas valstu premjerministri. Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte uzņēma Latvijas un Igaunijas kolēģus Krišjāni Kariņu un Kaju Kallasu. Visi trīs atkārtoti pauda Baltijas valstu atbalstu Ukrainai, kas saskaras ar Krievijas militāro spēku koncentrēšanos pie tās robežām, kā arī aicināja NATO pastiprināt savu klātbūtni reģionā.

Tiekoties Viļņā dienu pēc Krievijas un ASV prezidentu sarunām, Baltijas valstu premjeri nosodīja Maskavas deklarēto mērķi panākt reģionālās drošības paktu kā mēģinājumu "sadalīt Eiropu ietekmes zonās", izmantojot draudus vai reālu spēka pielietojumu.

Apspriesta arī situācija uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežām.

Kariņš atgādināja, ka situācija ir jāskata plašākā kontekstā – Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukums Eiropas Savienības (ES) austrumu robežai, Krievijas militāro spēku mobilizācija pie Ukrainas robežām un enerģijas cenu kāpums ir savstarpēji saistīti.

Runājot par Krievijas spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām, Kariņš uzsvēra, ka ir jāturpina sūtīt vienotus un stingrus ES un tās sabiedroto signālus Krievijai par to, ka situācijas eskalācijas gadījumā būs nopietnas sekas.

"Šā gada notikumi ir spilgti pierādījuši vienu lietu –  tad, kad mēs turamies kopā, mēs, trīs Baltijas valstis, esam spēks, kas spēj pārvarēt negaidītus izaicinājumus un gūt plašu ietekmi," uzsvēra Kariņš.

Viņš atsaucās uz kopīgo Baltijas valstu un Polijas vēršanos pret Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, kurā tā izmantoja nelegālos migrantus.

Premjerministri runāja arī par infrastruktūras projekta “Rail Baltica” attīstības gaitu un  enerģētikas politiku, arī situāciju saistībā ar augstajām energoresursu cenām.

"Nākamie soļi, kas mums ir jāsper sadarbības ziņā, ko šodien arī pārrunājām, – enerģētikas jomā, kur kopā strādājam, lai panāktu sinhronizāciju ar pārējās Eiropas Savienības elektrotīkliem.

Mums ir lieli infrastruktūras projekti, kas jau ir īstenoti Baltijas valstu iekšienē, un, lai mēs to varētu darīt, esam apņēmības pilni turpināt šo procesu līdz pilnai sinhronizācijai ar pārējo Eiropu. Lielais projekts, kas mūs vieno, – dzelzceļa infrastruktūras projekts “Rail Baltica”, ko arī šodien pārrunājām.

Ļoti svarīgi, ka mēs, katra dalībvalsts, turpinām pie šī projekta koordinēti kopīgi strādāt, lai to īstenotu un tas kalpotu visam mūsu reģionam, visiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem kā nozīmīgs nākotnes ekonomikas stimuls,” pēc tikšanās uzsvēra Kariņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti