Panorāma

LU rododendru audzētava atvērta apmeklētājiem

Panorāma

Eiropa koordinē atbildes reakciju Krievijai

Tiekas Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas prezidenti

Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas prezidenti ar deklarāciju apliecina atbalstu demokrātijas centieniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas prezidenti, pieminot 230. gadskārtu kopš Polijas konstitūcijas pieņemšanas, pirmdien parakstījuši deklarāciju par atbalstu valstīm, kas tiecas īstenot demokrātiskas pārmaiņas.

Par godu konstitūcijas 230. gadadienai, kas Polijā tiek atzīmēti kā nacionālie svētki, Varšavā pirmdien, 3. maijā, tiekas Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Latvijas prezidents Egīls Levits, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Polijas prezidents Andžejs Duda.

Ar parakstīto deklarāciju prezidenti apņēmušies "atbalstīt reģiona attīstību, balstoties tādās demokrātijas pamatvērtībās kā pilsoņu brīvība, valstu suverenitāte, demokrātija, likuma vara, līdztiesība un solidaritātes principi," vēstīja Lietuvas prezidenta kanceleja.

Deklarācijā arī uzsvērts, ka "Eiropas apvienošanās jāatstāj atvērta visām valstīm un nācijām, kam ir kopīgas augstāk minētās vērtības".

Valstu galvas atkārtoti apliecinājuši atbalstu tām reģiona valstīm, kuru pilsoņi tiecas pēc brīvības, demokrātijas un cilvēktiesībām.

"Mēs esam pārliecināti, ka mums visiem nāciju solidaritāte ir viens no miera, stabilitātes, attīstības, labklājības un atdzimšanas stūrakmeņiem," teikts dokumentā.

"Līdz ar to mūsu doma, ko mēs domājam par vērtībām, ko mēs domājam par principiem, ir tieši tikpat svarīga kā jebkuras citas valsts vai nācijas doma. Es domāju, ka šī lieta ir jāņem vērā arī dažos Eiropas reģionos, kur to vēl tik labi neakceptē, jo mēs esam jaunpienācēji Eiropā. Bet uz to mums ir jāiestājas," pauda Latvijas prezidents Egīls Levits.

Deklarācijā arī uzsvērts, cik liela nozīme 1791. gada konstitūcijai ir Polijas un Lietuvas valstīm, to kopīgajai vēsturei un savstarpējām attiecībām.

Prezidenti arī norādījuši uz "īpašo nozīmi", kāda Polijas konstitūcijai bijusi Eiropas politiskās domas attīstībā, jo tā bijusi "pirmais pamatlikums mūsu kontinentā un otrais pasaulē".

"3. maija konstitūcija (..) ir Eiropas politiskā, sociālā un kultūras mantojuma sastāvdaļa," uzsvēris Lietuvas prezidents Nausēda."Polijas-Lietuvas ūnija parādīja Eiropas vienotības ceļu un ievērojami apsteidza savu laiku."

"Militārā sadarbība NATO ietvaros stiprina mūsu valstu drošību un neatkarību. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to, kas notiek austrumos. Nozīmīgs Eiropas drošības un stabilizācijas elements ir mūsu reģiona valstu sadarbība NATO austrumu flanga ietvaros. Rīkojoties kopīgi, mēs to darām kopīgo interešu vārdā," uzsvēra Polijas prezidents Andžejs Duda.

Deklarācijas parakstīšanas ceremonija notika Varšavas karaļpils pagalmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti