Dienas notikumu apskats

Banku uzraugs: Pārmetumi «ABLV Bank» balstīti uz pagātnes notikumiem

Dienas notikumu apskats

"ABLV Bank" atvainojas klientiem par ierobežojumiem naudas līdzekļu piekļuvei

Baltijas valstu līderi uzstāj pret nākamā ES daudzgadu budžeta sarukšanu

Baltijas valstis prasa nemazināt ES budžetu

Baltijas valstu līderi uzstāj, ka nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam ir jābūt vismaz tikpat lielam, kā pašreiz.

Kopīgā vēstulē Eiropas Komisijas vadītājam Latvijas un Igaunijas premjers, kā arī Lietuvas prezidente pauž Baltijas valstu gatavību iemaksāt vairāk kopējā budžetā un arī izskatīt iespējas, kā Eiropas Savienība varētu patstāvīgi gūt ieņēmumus.  

Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), kā arī viņa igauņu kolēģis Jiri Ratass un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata, ka Eiropas Savienības budžetam pēc 2020. gada ir jābūt vismaz tikpat lielam kā pašreiz, ja ne lielākam. Bet tas nebūs vienkārši, jo tajā brīdī Lielbritānija jau pametīs bloku un līdz ar to pārstās veikt iemaksas kopējā budžetā. Tādēļ pārējām 27 valstīm ir vai nu jāsāk maksāt vairāk, vai arī jāatrod citi finanšu avoti, kas var aizpildīt šo robu.

Ir arī valdības, kas  uzskata, ka nākamajam septiņu gadu budžetam ir jābūt mazākam par esošo.

Baltijas valstu politiķi īpaši uzstāj uz kohēzijas finansējuma saglabāšanu. Šie līdzekļi ir domāti dzīves līmeņa izlīdzināšanai dažādos Eiropas reģionos.

Latvija un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis tagad saņem ievērojamus līdzekļus no šiem fondiem un vēlas, lai šī naudas plūsma neapsīktu. Tāpat Kučinskis, Ratass un Grībauskaite atgādināja Briselei, ka Baltijas valstu zemnieki joprojām saņem krietni zemākus atbalsta maksājumus nekā pārējo valstu lauksaimnieki. Tādēļ arī tos būtu jāturpina izlīdzināt.

Tomēr Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers jau ir atzinis, ka vismaz bez daļējas kohēzijas un lauksaimniecības fondu samazināšanas, visticamāk, nevarēs iztikt.

Savukārt budžeta komisārs Ginters Etingers mudināja atturēties no dažādu vajadzību pretnostatīšanas.

“Mēs negribētu, lai kāds domātu, ka nauda kohēzijai tiek samazināta tikai migrācijas dēļ. Tas būtu tikpat netaisnīgi kā pretstatīt lauksaimniecību un zinātni, izglītību vai aizsardzību. Vai tieši pretēji, izskaust pētniecību drošības jomā zemnieku atbalsta dēļ. Tādēļ mums visiem ir vajadzīgs sabalansēts budžets,” sacīja Etingers.

Lai rastu papildu līdzekļus, tiek apsvērta arī iespēja ieviest jaunās Eiropas līmeņa nodevas, kas uzreiz nonāktu kopējā budžetā. Piemēram, tiek diskutēts par ideju aplikt ar nodokli pasaules digitālos milžus.

1 komentārs
Jānis Lietavietis
Es gan uzskatu, ka ja savienība kļūst mazāka, tad budžetam arī dabīgi jāsamazinās, tā kā vajadzību daudzums arī krītas. Ir absurdi uz sarukumu atbildēt ar lielākiem tēriņiem, kas stimulētu citas valstis domāt par savienības pamešanu. Par dzīves līmeņa izlīdzināšanas programmām - tās Baltijas valstīs ir cietušas episku sakāvi, pāris indivīdi ir kļuvuši pasakaini bagāti, bet tautas grimst nabadzībā, liekā nauda kropļo ekonomiku kā rezultātā cenu līmenis būtiski pārsniedz iedzīvotāju maksātspējas līmeni un tādēļ šo valstu ekonomikām nav ilgtspējas. Noņemot naudu, protams, būs ekonomiskā krīze, bet šā vai tā tas notiks, jo agrāk tas būs, jo vieglāk izdosies to pārvarēt. Par maksājumiem zemniekiem - tur nedrīkst būt nekādi kompromisi, visiem ir jāsaņem vienādi vai nu nav jāsaņem nekas, ja tas netiek atrisināts - ir jānosaka ievedmuita pārtikai no Eiropas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci, kas ir viens no Eiropas savienības uzdevumiem.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti