Polija un Lietuva jau ir pabeigušas būvēt nožogojumu gar Baltkrievijas robežu, šādi darbi notiek Latvijā, arī Igaunija un Somija plāno nostiprināt robežu ar Krieviju.
Mūsu reģionā migrantu plūsma samazinājusies
Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri robežai. Lai gan augusta beigās viss sauszemes robežas posms ar Baltkrieviju ticis nostiprināts ar žogu, Lietuvas robežsargi arvien teju katru dienu piespiež doties atpakaļ uz Baltkrieviju migrantus, kuri nelikumīgi mēģinājuši šķērsot valsts robežu.
No pagājušā gada augusta, kad saskaņā ar Iekšlietu ministrijas rīkojumu Lietuvas robežsargi sāka raidīt migrantus atpakaļ uz Baltkrieviju, šķērsot robežu liegts apmēram 19 000 reižu.
"Domāju, ka lēmumi, ko mēs pieņēmām pirms pusotra gada, 2. augustā, jeb pārvirzīšanas politika bija izšķirošs faktors nelegālās imigrācijas apturēšanai, ko organizēja un joprojām organizē Lukašenko," LTV raidījumam "Pasaules panorāma" stāsta Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Laurins Kasčiūns.
"Uzskatu, ka Lietuvas un pēc tam arī Polijas un Latvijas pieņemtais lēmums bija viens no pagājušā gada svarīgākajiem lēmumiem valsts drošībā. Tas mums palīdzēja stabilizēt situāciju, atņemot Lukašenko iespēju mūs šādi ietekmēt. Pat plašākā kontekstā, es tikko saņēmu skaitļus no mūsu robežsargiem, – mūsu reģions ir vienīgais, kur migrācijas tendences samazinājušās par aptuveni 30%, salīdzinot ar citiem Eiropas reģioniem, kur tās pieaug," norāda Kasčiūns.
Lukašenko režīma organizēta migrācija
Lietuvas robežsargi oktobrī dalījās ar videonovērošanas kameru ierakstu, kurā, iespējams, nofilmēts, kā Baltkrievijas robežsargi Lietuvas teritorijā saplēš robežas žoga fragmentu un pārstumj septiņu migrantu grupu pāri robežai. Par notikušo sākta kriminālizmeklēšana.
"Varbūt ne bieži, bet tā notiek, un tas ir pierādījums. Tā nav dabiska migrācija. Tā ir Lukašenko režīma un robežsargu organizēta migrācija, kā sacīja Ukrainas robežsardzes priekšnieks. Nav tādas lietas kā Baltkrievijas robežsardze, viņi nestrādā kā robežsargi," secina Kasčiūns.
"Tagad ir 20, 30 vai 40, desmit cilvēku dienā, kas mēģina šķērsot mūsu robežu. Bet tie ir lielākoties vieni un tie paši cilvēki."
Tuvāko dienu laikā gaidāms Lietuvas lēmums pagarināt ārkārtas situāciju pierobežā līdz pavasarim.
Zināms, ka Krievija plāno atjaunot bezvīzu režīmu lidojumiem starp Krieviju un Irānu, bet Lietuva, lai gan situāciju cieši uzrauga, par to sevišķi neraizējas.
"Esam pabeiguši fizisko barjeru – mums ir žogs. Un 2017. gadā pabeidzām žogu uz robežas ar Kaļiņingradu. Tikai pirms dažiem mēnešiem mēs pabeidzām žogu uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas," stāsta Kasčiūns.
Polija apņēmusies padarīt savu robežu par drošāko Eiropā
Robežas tiek arī novērotas ar kamerām – pašlaik simtprocentīgi tiek uzraudzīta robeža ar Kaļiņingradu, bet robežu ar Baltkrieviju kameras uzrauga 77% apmērā.
Arī Polija plāno būvēt žogu uz robežas ar Kaļiņingradu. Tikmēr saskaņā ar Polijas amatpersonu teikto ir pabeigts pirmais elektroniskās novērošanas iekārtu posms uz Polijas un Baltkrievijas robežas žoga. Polijas iekšlietu ministrs Mariušs Kaminskis norāda, ka pēdējā laika pūliņi atmaksājušies – situācija bijusi salīdzinoši mierīga un samazinājies mēģinājumu nelegāli šķērsot Polijas robežu.
"Esmu pārliecināts, ka tas, ko mēs darām, padarīs šo par drošāko Eiropas Savienības ārējo robežu. Un noteikti jau tagad varam teikt, ka tā ir drošākā robeža Eiropas Savienībā," uzskata Kaminskis.
Žogus būvē arī Somija un Igaunija
Savukārt tālāk uz ziemeļiem Somija, kurai ir Eiropas Savienībā garākā robeža ar Krieviju, plāno izbūvēt 200 kilometru garu žogu. Īpaši aktīvās zonas tiks aprīkotas ar nakts redzamības kamerām un gaismām.
Baidoties, ka Maskava varētu izmantot migrantus, lai izdarītu politisku spiedienu uz Helsinkiem, Somija jūlijā pieņēma jaunus grozījumus Robežsardzes likumā, lai atvieglotu žogu uzstādīšanu.
Grozījumi ļauj slēgt robežšķērsošanas punktus un koncentrēt patvēruma meklētājus konkrētos punktos, ja notiek liela mēroga mēģinājumi iekļūt Somijā. Tas nozīmē, ka ekstremālā situācijā robežsardzei tiks uzdots nepieļaut ieceļošanu Somijā.
Igaunija novembrī paziņoja, ka pēc pagaidu barjeru uzstādīšanas lielākā daļa valsts austrumu robežas tiks iežogota. Igaunija vairākus gadus ir plānojusi 115 km gara robežžoga būvniecību. Tā uzsākta 2018. gadā, un līdz šim ir izbūvēti 25 kilometri, kā arī uzsākti darbi nākamajā posmā.