Konkrēts izraidāmo diplomātu skaits būs zināms pirmdien, kad vairākas Eiropas valstis nāks klajā ar saskaņotu paziņojumu. Eiropas Savienība jau paziņojusi, ka tā atsauc savu vēstnieku Maskavā.
Latvija paudusi gatavību pievienoties Lietuvai un izraidīt krievu spiegus, kas maskējušies par diplomātiem, šādu iespēju apsverot arī Igaunija.
Kaut arī visas Baltijas valstis nosodījušas Skripaļa saindēšanu un uzskata, ka pie tā vainīga Krievija, politiķu paziņojumos tomēr jūtama atšķirīga attieksme.
Ar paziņojumu par gatavību izraidīt krievu diplomātus Eiropadomes samitā visvairāk izcēlās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Viņa arī vienīgā no Baltijas valstīm izvairījās apsveikt Krievijas prezidentu ar pārvēlēšanu amatā, tā paužot nosodījumu par Skripaļa saindēšanu.
Tikmēr Latvijas prezidents Raimonds Vējonis vairākas dienas domāja. Arī tagad savu lēmumu tomēr apsveikt Putinu viņš skaidro kā ierastu diplomātisku soli.
“Vienmēr, kad kādās valstīs notiek prezidentu vēlēšanas, diplomātiskā ceļā tiek nodoti apsveikumi. Tur nav svarīgi, vai tas ir bijis Krievijā, Baltkrievijā, ASV vai Vācijā. Jebkurā vietā, kur ir notikušas vēlēšanas, prezidents sūta apsveikumu. Protams, ka var pieņemt lēmumu nesūtīt, bet tad tas ir katrs individuāls lēmums,” skaidroja Raimonds Vējonis.
Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) uzskata, ka Vējonim apsveikt Putinu bija pareizi.
Viņš atzīst, ka Lietuva savos paziņojumos pret Krieviju bijusi skaļāka, bet arī Latvija gatava sodīt Krieviju.
“Lietuva nav vienīgā valsts, kas par to runā, par to, ka jābūt konkrētiem soļiem, par to runā vairākas valstis. Ja viens aktīvāk runā ar presi, citi pagaidām vēl koordinējas, tas jau ir katras valsts attieksmes jautājums,” norādīja ministrs.
Viens no pirmajiem Latvijas paziņojumiem bija par gatavību uzņemt Britu padomi, kuras darbība Krievijā apturēta Krievijas atbildes sankciju dēļ. Britu padome gan ir iestāde, kura realizē mērķus katras konkrētās valsts ietvaros, tāpēc pilnīga darbības atjaunošana nebūs iespējama. Organizācija vēl vērtē, vai turpināt programmu, un Latvijai atbildi nav sniegusi.
Rinkēvičs atzīst, ka šāds piedāvājums ir galvenokārt politisks žests, līdzīgi kā tas bija ar krievu interneta portāla “Meduza” uzņemšanu Rīgā.
No Baltijas valstīm vispasīvāk savu nostāju līdz šim pauduši igauņi. Tāpat kā Latvija tā apsveica Krievijas prezidentu ar uzvaru. Bet par konkrētām sankcijām pret Krieviju igauņu politiķi runāt vairās.
“Es īsti nepiekrītu tiem, kas saka, ka nav ko vairs domāt, pirms reaģēt, es uzskatu, ka mūsu atbildei ir jābūt kārtīgi izsvērtai. Bet tas nenozīmē, ka mūsu atbilde nesekos,” sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers.
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktora vietniece Margarita Šešelgīte norāda, ka arī iepriekš Lietuva no Baltijas valstīm izcēlusies ar skaļāko reakciju pret Krievijas uzvedību. Atšķirīgas reakcijas gan nenāk par labu Baltijas valstu vienotībai.
“Arī iepriekš bijušas atšķirīgas reakcijas no Baltijas valstīm pret Krieviju, un es uzskatu, ka tas nepalīdz Baltijas vienotībai. [..] Lietuvas nostāja ir atšķirīga prezidentes personības dēļ, bet arī sabiedrības noskaņojuma dēļ. Nozīmīga daļa sabiedrības atbalsta stingru reakciju,” sacīja Šešelgīte.
“Tāpēc mūsu prezidentei ir vieglāk būt stingrākai nekā citu Baltijas valstu prezidentiem,” piebilda Lietuvas eksperte.
Grībauskaite, kurai atšķirībā no Igaunijas un Latvijas prezidentiem ir lielākas pilnvaras ārpolitikas kursa diktēšanā, visskaļāk paudusi kritiku arī Krimas aneksijas jautājumā. Lietuva arī ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai kopš Ukrainas krīzes nav bijusi augsta līmeņa tikšanās ar Maskavu.
KONTEKSTS:
4.martā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts 66 gadus vecais bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija varētu būt iesaistīta šajā indēšanā.
Tāpat Lielbritānija pieprasīja Krievijai otrdienas, 13.marta, laikā sniegt paskaidrojumus, kāpēc bijušais krievu spiegs Skripaļs un viņa meita Lielbritānijas teritorijā saindēti ar Krievijā izstrādātu nervus paralizējošu vielu. Arī ASV un NATO ir pauduši atbalstu Londonai.
Krievija trešdienas, 14.marta, nebija sniegusi oficiālu atbildi Lielbritānijai šajā lietā lietā, un britu Nacionālās drošības padome lēma par 23 Krievijas diplomātu izraidīšanu. Krievija ir spērusi atbildes soļus Lielbritānijai, izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.
