Baltijas valstīm ir mazas cerības iegūt lielākus tiešmaksājumu līdzekļus no ES budžeta

Ar zemnieku protestiem šodien Īrijas galvaspilsētā Dublinā aizvadīta dalībvalstu lauksaimniecības ministru neformālā tikšanās, kurā visas Eiropas Savienības budžeta veidošanā iesaistītās puses centās pavirzīties tuvāk galīgajam lēmumam par naudas sadalīšanu lauksaimniecībai. Kopējā gaisotne liecina, ka līdz jūnija nogalei vienošanās būs, tā atzina lauksaimniecības komisārs Dačians Čološs. Tikmēr Baltijas valstīm, visticamāk, neizdosies pacelt to tiešmaksājumu latiņu, par kādu dalībvalstis vienojušās.

Ielu iepretim Dublinas pilij aizšķērsojuši simtiem īru zemnieku. Ar plakātiem, karogiem un traktoru lauksaimnieki protestē pret jauno Eiropas Savienības tiešo maksājumu sadalīšanas kārtību, ko paredz jaunā Eiropa Savienības lauksaimniecība reforma. Tā prasītu, lai maksājumus Īrijā turpmākajos septiņos gados izlīdzinātu tā, ka vairāk tiktu zemniekiem, kam mazākas saimniecības un kuri līdz saņēmuši arī mazākus atbalsta līdzekļus. Taču ne visi ar to ir mierā, un Īrijas lauksaimnieku federācija uzskata, kas tas atņems naudu zemniekiem, kas ir aktīvi ražotāji. Viens no protesta rīkotājiem, lauksaimnieks Filips Kinans no Tiparerijas: “Kopējā lauksaimniecības politika bija domāta, lai atbalstītu pārtikas ražošanu un pabarotu cilvēkus visā Eiropā, taču izskatās, ka šis vīrs, kas ir reformas priekšgalā, tagad grib ļoti radikālas pārmaiņas, proti, visu padarīt par sociālā pabalsta sistēmu lauksaimniekiem, un es par to ļoti uztraucos.”

Īrijas zemnieku protestu vieta un laiks nav izvēlēts nejauši. Dublinas pilī pulcējušies visu dalībvalstu lauksaimniecības ministri, lauksaimniecības komisārs Dačians Čološs un Eiropas Parlamenta pārstāvji, lai pēdējās, lielajās neformālajās sarunās virzītos tuvāk galīgajam lēmumam par to, kā nākamajos septiņos gados sadalīs lauksaimniecībai domāto Eiropas Savienības naudu. Tiešmaksājumu sadalījums, par ko cīnās īru zemnieki, ir tikai viena no joprojām neatrisinātajām lietām garajā sarakstā blakus atbalstam jaunajiem zemniekiem, obligātajai zemes atstāšanai atmatā un citām svarīgām lietām.

Kā šodien žurnālistiem Dublinā atzina lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs, kopējais noskaņojums liek cerēt, ka jūnijā darījums būs, taču simt procentos to apgalvot nevar.

Lauksaimniecības ministre Laimdota Straujuma sarunās arī atgādinājusi par Eiropas Parlamenta atbalstu Latvijas lauksaimnieku tiešmaksājumu pacelšanai. Esam jau vēstījuši, ka Eiropas Parlaments martā atbalstīja vairāk nekā 50 deputātu iesniegto priekšlikumu septiņgades budžetā Baltijas valstu zemniekiem piešķirt par 500 miljoniem eiro jeb 350 miljoniem latu vairāk, nekā par to februārī Eiropadomē lēma valstu vadītāji. Taču prezidējošās Īrijas lauksaimniecības ministrs Saimons Kovenijs lika saprast, ka Latvijai un Baltijas valstīm ir mazas cerības iegūt vēl lielākus tiešmaksājumu līdzekļus, nekā Eiropas Savienības padome vienojusies līdz šim.

“Manuprāt, valstu vadītājiem būs ļoti grūti mainīt lēmumu, kuru viņi ir pieņēmuši Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunu kontekstā, lai sabalansētu atbalstu ļoti dažādām jomām. Pat tad, ja Eiropas Parlamentam ir cits skatījums, es neliktu lielas cerības, jo, manuprāt, te ko mainīt būs ļoti, ļoti grūti,” atzina Kovenijs.

Lauksaimniecības ministru nākamās un sagaidāms, ka pēdējās un galīgās sarunas par lauksaimniecības naudas sadalīšanu sāksies Jāņu laikā, un tās vairākās dienās plānots noslēgt līdz 28. jūnijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt