Dienas notikumu apskats

Karless Pudždemons neatgriezīsies Spānijā, vēsta politiķa advokāts

Dienas notikumu apskats

Meja par jauno britu aizsardzības ministru izraugās mazpazīstamo Gevinu Viljamsonu

Baltijas un Ziemeļvalstu premjeri vienojas par ciešāku sadarbību

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībā aizvien lielāka uzmanība drošības stiprināšanai

Starptautiskā drošības situācija ir saspringta, tādēļ Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš. Šāds ir Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru secinājums pēc tikšanās trešdien, 1.novembrī, Helsinkos Ziemeļvalstu padomes asamblejas kuluāros.

Tikšanās laikā apspriesti vairāki jautājumi, lai meklētu kopsaucējus astoņu Baltijas un Ziemeļvalstu turpmākai ciešākai sadarbībai.  

Digitalizācija, enerģētika, hibrīdīdraudi un sadarbība aizsardzības jomā bija starp galvenajiem jautājumiem, kurus trešdien, tiekoties Helsinkos, apsprieda Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministri.

Starp diskusiju tematiem bija arī jūtīgais jautājums par Krievijas plānoto jauno gāzesvadu Baltijas jūras gultnē uz Vāciju, par ko Baltijas jūras reģiona valstīm ir atšķirīga nostāja.

Kopsaucējs gan ir bažas par drošības situāciju, uz ko norādīja Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).  

“Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībā aizvien lielāku uzmanību pievēršam drošības stiprināšanai reģionā. Šodien mēs pievēršamies nesen notikušajām Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām militārajām mācībām ZAPAD 2017. Mācību izvērtēšana vēl turpināsies, to mēs darām kopā ar sabiedrotajiem. Bet šīs mācības jau apliecināja, ka eiroatlantiskās drošības destabilizācijai ir ilgtermiņa raksturs, ar ko mums visiem nāksies rēķināties,” pauda Kučinskis.

Ne visas Ziemeļvalstis ir Eiropas Savienības vai NATO sastāvā. Tomēr kā reģions Baltijas un Ziemeļvalstis pastiprina sadarbību drošības jautājumos.

Norvēģijas premjere Erna Solberga teica, ka ir jāatrod kopīga nostāja un pieeja globālajiem izaicinājumiem.

“Astoņu Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība patlaban ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš, ņemot vērā šodienas starptautisko un drošības situāciju. Šajā sadarbība esam attīstījuši veidus, kā politiski runāt vienotā balsī, atbalstot reģionālo, Eiropas un transatlantisko vienotību. Mēs dzīvojam laikā, kad ir pastiprināta spriedze un neparedzamība,” sacīja Solberga.

“Tas nozīmē, ka ciešāka drošības politika starp Baltijas un Ziemeļvalstīm ir veids, kā stiprināt Baltijas jūras reģiona drošību,” uzsvēra Norvēģijas premjerministre.  

Premjeri arī uzsvēra, ka nedrīkst novērtēt par zemu hibrīddraudus. To uzsvēra arī Somijas premjers Juha Sipile. Helsinkos nesen atvēra pirmo Eiropas Savienības un NATO kopīgo centru cīņai pret hibrīddraudiem.

“Jaunās tehnoloģijas kombinācijā ar pastiprinātu starptautisko spriedzi hibrīddraudus mums padarījušas par drošības izaicinājumu. Tomēr esam spēruši soļus uz priekšu pret šiem draudiem. Esmu priecīgs, ka Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis izrādījušas lielu interesi par hibrīdcentru, ka izveidots šeit Helsinkos,”  sacīja Sipile.

Reģionāli Helsinki aizsardzības jomā īpaši cieši sadarbojas ar Stokholmu.   

“Ir daudz jomu, kurās mums ir kopīgas bažas. Šī ir ļoti svarīgas tikšanās, lai attīstītu sadarbību,”  uzsvēra Zviedrijas premjers Stefans Levēns.

Somija un Zviedrija ir valstis, kas neatrodas NATO sastāvā. Pēdējos gados tajās aktivizējušās diskusijas, vai tomēr nevajadzētu pievienoties transatlantiskajai aliansei, ar kuru Stokholmai un Helsinkiem jau ir ļoti cieša sadarbība, bet bez 5.panta drošības garantijām. Zviedrijā nākamgad būs parlamenta vēlēšanas un pašlaik opozīcijā esoši konservatīvie spēki pievienošanos NATO grasās izvirzīt par vienu no galvenajiem priekšvēlēšanu diskusiju tematiem.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti