Panorāma

Likteņdārza krasta stiprinājums -- likteņa rokās

Panorāma

Izstāde «Simetrija»

Baltijas parlamentārieši sola vienotību pret Briseli

Baltijas parlamentārieši sola būt vienoti pret Briseli

Lai izdotos no Briseles izsist vairāk naudas Latvijas lauksaimniekiem, ir jāuztur vienota fronte ar pārējām Baltijas valstīm. Šī atziņa nav jaunums, tomēr ne vienmēr dzīvē tiek ievērota. Tādēļ šodien visu trīs Baltijas valstu parlamentārieši parakstīja deklarāciju par kopēju nostāju vairākos Eiropas vienotās

Starp Eiroparlamentu, Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības pārstāvošo ministru padomi joprojām notiek trialogs par galīgo Eiropas septiņgadu budžeta iedalījumu. Tādēļ arī Baltijas parlamentārieši lika eirokrātiem saprast, ka joprojām cer uz lielākiem tiešmaksājumiem saviem zemniekiem.

„Mēs esam savākušies, lai parakstītu deklarāciju, lai parādītu Briselei, ka Baltijas valstis kopīgi domā par lauksaimniecību un mums ir vēl ļoti garš ceļš ejams līdz mūsu lauksaimnieki dabūs tikpat naudas, cik vecajā Eiropā,” usvēra Igaunijas deputātu delegācijas vadītājs Kalvi Kova.

Tomēr par spīti runām par vienotību, vairākos nozīmīgos jautājumos starp Baltijas valstīm pastāv gana nopietnas viedokļu atšķirības. Piemēram, Latvija un Igaunija stingri iestājās par piena un cukura kvotu atcelšanu, kamēr Lietuva, baidoties no Polijas produktu pieplūduma, iestājas par to saglabāšanu. Tādēļ deklarācija par vienoto pozīciju tika parakstīta par jautājumiem, kuros domstarpību nav, norādīja Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma:

„Ir jautājumi - kā zaļā komponente, kā administratīvais slogs, kā godīgi tiešmaksājumi, kur ir mums ir pilnīgi vienādas pozīcijas. Un tur mēs varam arī līdz pēdējam, teiksim, skaitlim un vārdam vienoties.”

Parakstītās deklarācijas mērķis ir pastiprināt Baltijas zemnieku interešu aizstāvju pozīcijas sarunās. Jāpiebilst, ka Eiroparlaments budžeta trialoga darba grupā iecēlis arī vairākus Latvijas vēlmēm ļoti labvēlīgi noskaņotus deputātus no Vācijas.

Atklāts gan paliek jautājums, vai kāda no Latvijas partnervalstīm mūsu kopīgās prioritātes pēdējā brīdī nevar iemainīt pret citām, kā tas bija gada sākumā, kad par Eiropas budžetu sprieda dalībvalstu valdības. Toreiz Latvija sarunu noslēgumā palika viena, jo Igaunija izvēlējās saņemt līdzekļus ceļu un dzelzceļa infrastruktūrai, savukārt Lietuva – naudu Ignalinas atomreaktora demontāžai. Zemkopības ministre atzīst, ka šādu iespēju pilnībā izslēgt nekad nevar.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt