Baltijas Asamblejas darba centrā nākamgad būs Baltijas valstu drošība un noturība

Rīgā piektdien norisinājās Baltijas Asamblejas 41. sesija, kurā tika spriests par Baltijas sabiedrības gatavību pārvarēt ārējo apdraudējumu radītās problēmas, kā arī par noturīgas, savstarpēji savienotas un rūpīgi saskaņotas energoapgādes sistēmas izveidi Baltijā.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gadā.

Latvija šogad ir Baltijas Asamblejas prezidējošā valsts. Parlamentārieši no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas piektdien pulcējās Rīgā uz Baltijas Asamblejas sesiju.

Sanāksmē Saeimā tika spriests par Baltijas valstu gatavību pārvarēt ārējos apdraudējumus. Īpaša uzmanība bija pievērsta arī savstarpēji savienotas un rūpīgi saskaņotas energoapgādes sistēmas izveidei Baltijas valstīs.

Sanāksmē piedalījās arī Lietuvas ārlietu viceministre Jovita Neļupšiene un Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu. Tieši Igaunija nākamgad uzņemsies Baltijas Asamblejas prezidējošās valsts pienākumus.

Igaunijai nākamgad pārņemot prezidentūru Baltijas asamblejā, darba centrā būs Baltijas valstu drošība un noturība. To šīs dienas preses konferencē norādīja Baltijas Asamblejas viceprezidents no Igaunijas Svens Sesters.

Svens Sesters par Baltijas Asamblejas prioritātēm
00:00 / 01:07
Lejuplādēt

"Baltijas reģionam šis ir īpaši izšķirošs laiks, jo Eiropā notiek karš un mums ir jāaizstāv demokrātiskās vērtības.

Mūsu prezidentūra moto būs drošība, atbalsts un ilgtspējība. Galvenās prioritātes būs drošas un noturīgas Baltijas valstis, Baltijas sadarbība un vienotība un ilgtspējīga Baltijas valstu attīstība," teica Sesters.

"Starptautiskā sadarbība arī turpmāk būs loti svarīga reģiona drošībai. Mēs atbalstīsim Austrumu partnerības valstis, jo īpaši Ukrainu, kurai nepieciešams viss pieejamais atbalsts.

Mums arī jādalās ar Baltijas valstu pieredzi un jādod padomi mūsu partneriem, tajā skaitā Eiropas Savienības institūcijās," norāda Sesters. "Turpināsim aktīvi sadarboties izglītībā, kultūrā, aizsardzībā, ekonomikā un citās jomās. Centīsimies atrast risinājumus Baltijas valstu kopīgajām problēmām. Risināsim arī tās problēmas, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, piemēram, ekonomikas un humāno krīzi un energoapgādes drošības jautājumus."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti