Baltieši mudina ES uz bargām sankcijām pret Lukašenko režīmu

Vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri, tostarp Baltijas valstu pārstāvji, ceturtdien, 27. augustā, mudinājuši pret Baltkrievijas līdzšinējā prezidenta Aleksandra Lukašenko autoritāro režīmu vērst bargākas sankcijas, nekā šobrīd bloks plāno.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs dalībvalstu augstāko diplomātu sanāksmē Berlīnē norādījis, ka sankciju vēršana pret 15 līdz 20 amatpersonām, kas vainojamas vēlēšanu rezultātu viltošanā un demonstrāciju vardarbīgā apspiešanā, būtu "pārāk simboliska".

Viņam piebalsojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka ar tik nelielu personu skaitu, kas pakļautas sankcijām, nepietiek, un ka Rīga gatavo daudz garāku sarakstu.

Savukārt viņu igauņu kolēģis Urmass Reinsalu uzsvēra, ka sankcijām pakļauto personu sarakstā iekļaujamas arī pats Lukašenko.

Arī namatēvs Heiko Māss pirms sanāksmes norādīja, ka pēdējo dienu laikā Lukašenko režīms atkal pastiprina represijas pret saviem oponentiem.

"Mums jāizvērtē, vai sankcijas, ko jau gatavojam, ir pietiekamas, vai arī, ņemot vērā pašreizējos notikumus, mums jādara vairāk," uzsvēra Vācijas ārlietu ministrs.

KONTEKSTS:

Baltkrievijā jau trešo nedēļu turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.

Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī ES un citas rietumvalstis.

Varasiestādes sākotnēji mēģināja demonstrācijas apslāpēt, pielietojot brutālu spēku, un aizturēja tūkstošiem protestētāju, kas milicijas aizturēšanas izolatoros pakļauti necilvēcīgiem apstākļiem un vardarbībai. Tas izsaucis faktiski visas sabiedrības sašutumu, un varasiestādes bija spiestas aizvākt no ielām drošības spēkus, kā arī sākt atbrīvot aizturētos.

Tomēr liels skaits aizturēto joprojām atrodas milicijas izolatoros, bet vairāk nekā pussimts skaitās pazuduši bez vēsts.

Kā, uzrunājot Eiropas Parlamentu (EP), otrdien paziņoja Tihanovska, vismaz seši cilvēki demonstrāciju apspiešanas laikā tikuši nogalināti.

Vienlaikus Baltkrievijā sākušies streiki, kuru dalībnieki arī izvirza pret režīmu vērstas politiskas prasības.

Tikmēr Lukašenko kategoriski atsakās piekāpties protestētāju prasībām, demonstrāciju organizēšanā apsūdzot Rietumus un cenšoties pārliecināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sniegt atbalstu grūstošā autoritārā režīma stabilizēšanai.

Pēdējo dienu laikā Lukašenko, šķiet, sācis atgūt iniciatīvu un pret opozīciju pamazām atkal tiek pastiprināts spiediens. Tomēr pagaidām represijas tiek veiktas izlases kārtībā.

Tikmēr Kremlis ceturtdien paziņojis, ka Maskava, ja situācija kļūs nekontrolējama, ir gatava nosūtīt uz Baltkrieviju tiesībsargāšanas iestāžu kontingentu, lai apspiestu pret Lukašenko režīmu vērstos protestus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt