Baltais nams liek pastiprināti novērot darbiniekus

"Wikileaks" publicē arvien jaunas ASV diplomātu slepenās sarakstes, un Baltais nams mudina valsts aģentūras pastiprināt savu darbinieku novērošanu, lai novērstu slepenas informācijas noplūdes nākotnē. Vairākām valdības iestādēm nosūtīts 11 lappušu garš dokuments. Tajā minēta gan melu detektoru izmantošana, gan psihologu nolīgšana darbinieku emocionālā stāvokļa noteikšanai. Dokuments nonācis ASV raidsabiedrības NBC rīcībā, kura to publicējusi.
Baltā nama izplatītajā dokumentā norādīts, ka aģentūrām jāatrod veidi, kā noteikt, kuri darbinieki ir riskanti un kuriem varētu būt noslieces nopludināt informāciju. Uz to varētu norādīt izmaiņas darbinieku uzvedībā. Īpaša uzmanība jāpievērš tiem, kuriem ir pieeja klasificētiem dokumentiem. Tiek ieteikts nolīgt psihiatrus un sociologus, kuri noteiktu strādājošo dzīvesprieka līmeni, vai to, vai viņi ir depresīvi vai neapmierināti, kas tādejādi dotu iespēju novērtēt viņu uzticamību.
Aģentūrām tāpat ieteikts radīt veidus, kā kontrolēt savu darbinieku kontaktus ar žurnālistiem. Lūgts noskaidrot, vai kādam jebkad ir bijusi saistība ar "Wikileakas" vai līdzīgām organizācijām. Aģentūrām pat jautāts, vai tās izmanto melu detektorus un vai tiek pievērsta uzmanība darbiniekiem, kuri neierasti daudz ceļo uz ārvalstīm, vai bieži sazinās ar ārvalstniekiem.
Kopš "Wikileaks" sācis publicēt slepenos materiālus, ASV valdība arvien vairāk pievērš uzmanību savu dokumentu drošībai. Šis jautājums kļūst arvien svarīgāks. Jaunais Pārstāvju palātas Pārraudzības un valdības reformu komisijas vadītājs republikānis Darels Isa paziņojis, ka gatavojas uzsākt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, ko tieši Baltais Nams dara, lai novērstu slepenas informācijas noplūdes nākotnē.
Daļa drošības analītiķu gan uzskata, ka šoreiz valdība pāršāvusi pār strīpu. Piemēram, drošības eksperts Stīvens Afterguds uzskata, ka tās rīcība vērtējama kā paranoja un daļa ieteikumu ir absurdi. Viņš norāda, ka praktiski šie ir drošības pasākumi, kurus izmanto Centrālā izlūkošanas pārvalde un citas izlūkošanas aģentūras, lai izskaitļotu savās rindās esošus potenciālos spiegus. Tagad valdība šīs programmas cenšas piemērot daudzām citām iestādēm - sākot no Valsts departamenta līdz kosmosa aģentūrai NASA. Taču šeit tās diez vai būs efektīvas, norāda Afterguds.
Jāatgādina, ka par atsevišķu slepenu materiālu nodošanu "Wikileaks" kopš vasaras apcietinājumā atrodas 23 gadus vecais ASV armijas izlūkdienesta analītiķis Bredlijs Menings. Gaidāms, ka armijas tribunāla priekšā viņš stāsies pavasarī, un Meningam draud 52 gadi cietumā.