Panorāma

Pārmaiņas NMPD samilzušo problēmu nerisinās

Panorāma

Latvijas hokejisti spēkosies ar Zviedriju

ES līderu samitā spriež par paplašināšanos

Balkānu valstis grib solījumus par iestāšanos ES

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā tikās 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un sešu Balkānu valstu vadītāji. Lai gan Balkānu valstis vēlas no Eiropas dzirdēt skaidrākus politiskos solījumus par tās iespējamo paplašināšanos Rietumbalkānu virzienā, Eiropas līderi šoreiz vairāk bija norūpējušies par attiecībām ar ASV un Irānu.

Šāds Eiropas Savienības un Rietumbalkānu samits nebija noticis 15 gadus. No bijušajām Dienvidslāvijas republikām ES ir iestājušās divas - Horvātija un Slovēnija. Savukārt pārējās, un arī Albānija – tikai cer uz dalību. Eiropas Komisija solījusi – ka līdz 2025.gadam vēl kāda varētu iestāties. Tam vistuvāk atrodas Serbija un Melnkalne, tomēr garantijas neviens nedod. 

ES valstu līderi Bulgārijā ir atbalstījuši Sofijas deklarāciju, kas paredz ciešāku sadarbību ar sešām Balkānu valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienībā. Apmaiņā pret reformām ES sola investīcijas studentu apmaiņas programmās, infrastruktūrā, kā arī mobilo telefonsarunu viesabonēšanas tarifu samazināšanu, līdzīgi tam, kā tas ir noticis bloka valstu ietvaros.

Vienlaikus šim valstīm netiek dotas garantijas, ka tuvāko 6-7 gadu laikā kāda no Balkānu valstīm varētu kļūt par ES dalībvalsti.

Šis samits, tiek uzskatīts par ļoti svarīgu, jo ES nobažījusies ar Krievijas un Turcijas ietekmi reģionā. Taču vienlaikus vairākas ES valstis ir bažīgas par nabadzīgāku Balkānu valstu pievienošanu ES.

Tāpēc kamēr notiek gatavošanās iestāties, Eiropa cenšas noturēt Rietumbalkānu interesi ar citiem labumiem - zemākiem viesabonēšanas tarifiem, uzņemt vairāk studentu Erasmus programmā, labākas investīciju garantijas.

Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka sadarbība ar Balkānu reģiona valstīm un to atbalsts ir būtisks, lai šīs valstis nenokļūtu citu pasaules lielvaru ietekmē.

Savukārt Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks uzsvēra, ka šie projekti var palīdzēt Balkānu valstīm ceļā uz dalību Eiropas Savienībā: “Šodien mēs esam vēlreiz apstiprinājuši mūsu uzticību visam Rietumbalkānu reģionam. Kā es norādīju savas nesenās vizītes laikā šajās valstīs, Eiropas Savienība ir un paliek uzticamākais šī reģiona partneris.

Mūsu savienojamības veicināšanas plāns nav nedz paplašināšanās alternatīva, nedz tās aizstājējs. Tas ir veids, kā izmantot laiku starp šodienu un rītdienu efektīvāk nekā līdz šim,

lai uzņēmumiem un iedzīvotājiem nevajadzētu gaidīt visus Eiropas Savienības integrācijas ieguvumus. Es nesaskatu Rietumbalkānu valstīm citu nākotni kā Eiropas Savienībā. Nav citas alternatīvas. Nav nekāda rezerves plāna. Rietumbalkānu valstis ir dabīga Eiropas sastāvdaļa un tās pieder mūsu saimei.”

Uz pasākumu nebija ieradies Spānijas premjers, jo Spānija un vēl 4 ES valstis neatzīst Kosovas neatkarību, ko 2008.gadā tā deklarēja no Serbijas. Spānijai Katalonijas kontekstā tas ir īpaši jūtīgs jautājums.

Tomēr šķiet, ka vairāk nekā Rietumbalkānu valstis, Eiropas līderus šoreiz nodarbināja ASV – gan tās izstāšanās no Irānas kodolvienošanās un iespējamais trieciens Eiropas uzņēmumiem, gan neskaidrība ar tērauda tarifiem. Eiropa grib, lai uz to netiktu attiecināti ASV noteiktie jaunie tarifi alumīnijam un tēraudam, kamēr tā nebūs – Eiropa ar ASV nerunās.

“Bet mēs nerunāsim, kamēr virs mūsu galvām karājas Damokla zobens. Tas ir goda un pašcieņas jautājums,” paziņoja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.

Eiropadomes prezidents pat atļāvās daudz skarbāk nekā kāds no dalībvalstu līderiem izvērtēt pašreizējās ASV un Eiropas attiecības.

“Skatoties uz prezidenta Trampa pēdējiem lēmumiem, kāds pat varētu iedomāties – ja ir tādi draugi, tad nemaz ienaidnieki nav vajadzīgi. Bet godīgi sakot – Eiropai ir jābūt pateicīgai prezidentam Trampam, jo pateicoties viņam mēs esam tikuši vaļā no visām ilūzijām. Viņš ir licis mums saprast – ja mums vajag palīdzīgu roku, tad tā ir tā atrodas pie mūsu pašu pleca,” paziņoja Tusks.

Tajā pašā laikā  ES līderi uzsver dialogs ar ASV jāturpina.

 

KONTEKSTS:

Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, kā arī Maķedonija vēlas kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pašlaik kā iespējamais datums tiek nosaukts 2025. gads.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers iepriekš paudis, ka tikai dalība Eiropas Savienībā nodrošinās, ka Balkānu reģionā neatgriežas karš.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti