Bulgārija un Rumānija Eiropas Savienībā iestājās abas reizē 2007. gadā, Horvātija – sešu gadus vēlāk. Neviena vēl nav nedz ceļošanai no pasēm brīvajā Šengenas zonā, nedz arī pievienojušās eiro, taču Bulgārija apņēmīgi dodas uz priekšu. Tā īsteno virkni saistību, lai varētu pievienoties tā sauktajam valūtas mehānismam divi, kas ir pirmais solis uz eiro ieviešanu. Ja viss ies pēc plāna, tad tas varētu notikt gada vidū, un pati eiro ieviešana varētu būt aptuveni trīs gadus vēlāk.
“Viens no argumentiem ir, ka mēs vēlamies pievienoties eirozonai, jo gribam pastiprināt dažādas reformas valstī, taču tas nav primārais. Mēs vēlamies pilnībā pabeigt iekļaušanos Eiropas Savienībā, saprast, ka tas nu ir galā, un arī drošības apsvērumu dēļ mums tas ir jādara.
Pieaug ģeopolitiskie riski, un nelielai valstij, kas pieder pie Balkānu reģiona, nav labi būt ārpusē.
Mums ir jābūt pilntiesīgai Eiropas daļai,” sacīja Bulgārijas finanšu ministra vietniece Marinela Petrova.
Ar drošību Bulgārija saprot arī tēlu, kas neglaimo, piemēram, investoriem, proti, ka par spīti tam, ka valsts ir Eiropas Savienības ģimenē, tā arvien cīnās ar augstu korupciju un ēnu ekonomiku. Jaunākie korupcijas uztveres indeksa pētījumi, ko publicējusi organizācija “Transparency International”, rāda, ka valstīs tā arvien ir liela problēma. Valstis tālu atpaliek no tradicionāli priekšzīmīgajām ziemeļvalstīm.
Jo augstāka vieta, jo rādītājs ir labāks. Kopumā indeksā apkopota informācija par 180 valstīm.
- Dānija – 2. vieta
- Bulgārija – 71. vieta
- Horvātija – 57. vieta
- Rumānija – 59. vieta
- Igaunija – 21. vieta
- Latvija – 40. vieta
- Lietuva – 38. vieta.
Arī turīguma līmenī Balkānu valstis arvien krietni atpaliek no Eiropas rietumu vidējā pilsoņa. Salīdzinoši labāka situācija ir Horvātijai, kas savu labklājību rada, attīstot tūrismu. Arī vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Horvātija varēja lepoties ar lielāku ceļotāju interesi nekā pārējās tās Balkānu māsas.
Vidējā alga mēnesī 2018. gadā (pēc nodokļu nomaksas):
- Vācija – 2 322 eiro
- Bulgārija – 455 eiro
- Horvātija - 847 eiro
- Rumānija – 586 eiro
- Igaunija – 1 086 eiro
- Latvija – 744 eiro
- Lietuva – 728 eiro
Arī vistuvāk eirozonai ir Horvātija, ar kuru Briselē notiek sarunas par pievienošanos vienotās valūtas grupai. Arvien aktīvāk šajā virzienā raugās arī Rumānija. Analītiķi norāda, ka viens no mudinājumiem, īpaši valstīm, kuras nav ekonomiski tik spēcīgas, ir arī fakts, ka eirozona arvien ciešāk saslēdzas un kļūst teju par savienību savienībā. Un tās, kas tajā ir, jūtas priviliģētākas.
Par paplašināšanās procesu domā ne tikai potenciālās dalībnieces, bet arī jau esošās eirozonas valstis. Par Bulgārijas un Rumānijas atbilstību korupcijas dēļ ilgstoši uztraucās Francija un Vācija, kas tagad ir samierinājušās. Savukārt piesardzīga joprojām ir Eiropas Centrālā banka. Kādas precīzākas nojausmas par eirozonas paplašināšanos varētu nest pavasarī gaidāmais Eiropas līderu samits par bloka nākotni, kas notiks Rumānijā.
