Balkānu reģiona valstis apmeklē Eiropas Komisijas prezidente

Nākamajā nedēļā, 6. oktobrī, Slovēnijā notiks Eiropas Savienības (ES) un Rietumbalkānu valstu samits. Tā laikā 27 valstu bloks plānojis izvērtēt Balkānu reģiona valstu sasniegto progresu, tuvinoties Eiropas Savienībai (ES), kā arī apstiprināt stratēģisko sadarbību turpmākajiem gadiem. Vēl pirms šī samita reģiona valstis apmeklē arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Balkānu reģiona valstis apmeklē Eiropas Komisijas prezidente
00:00 / 04:43
Lejuplādēt

ES attiecības ar Rietumbalkānu reģionu attīstās jau kopš 1999. gada, kad uzsākts stabilizācijas un asociācijas process. Tas ir ietvars, kas paredz Rietumbalkānu valstu tuvināšanos ES, apstiprinot, ka visas valstis nākotnē var kļūt par potenciālām ES dalībvalstīm. Lai to sasniegtu, nenoliedzami nepieciešams veikt virkni dažādu reformu, taču ne mazāk svarīga ir prasība atrisināt dažādas divpusējās domstarpības, tostarp robežstrīdus vai nacionālos konfliktus.

ES un Rietumbalkānu samiti ir kļuvuši par platformu, kur apspriest sasniegto progresu un arī apliecināt Briseles joprojām aktuālo interesi par reģionu.

Tieši ar šādu vēstījumu šajās dienās reģiona valstīs viesojas arī EK prezidente Urzula fon der Leiena, kura plānojusi apmeklēt Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Serbiju un Bosniju un Hercogovinu.

Urzula fon der Leiena savu braucienu sāka ar viesošanos Albānijā, kuras galvaspilsētā Tirānā atklāts ar ES finansējumu celts Eiropas bērnudārzs. Tiekoties ar Albānijas premjerministru Edi Ramu, EK prezidente īpaši izcēla Albānijas paveikto ceļā uz dalību ES, solot darīt visu iespējamo, lai šis process varētu virzīties uz priekšu:

"Jūs savu daļu esat paveikuši, un tas ir ļoti svarīgi. Mēs no jums prasījām daudz, un jūs esat to izpildījuši. Tagad mēs darīsim visu, lai pārvarētu tos šķēršļus, ar kuriem paši saskaramies. Taču tam nevajadzētu nekādā veidā kavēt paplašināšanās procesu. Es arī ļoti ceru, ka pirmā starpvaldību konference varēs notiks vēl pirms gada beigām. Tas ir mans mērķis," sacīja EK vadītāja.

Albānijas un Ziemeļmaķedonijas iestāšanos ES pārskatāmā nākotnē joprojām bloķē Bulgārija, kura prasa Ziemeļmaķedonijai atzīt, ka tās valoda un etniskā identitāte faktiski ir bulgāru.

Tā kā Albānija ir lēmusi iestāšanās procesu virzīt paralēli ar Ziemeļmaķedoniju, tā faktiski ir nonākusi ķīlnieces lomā. Kaut gan vēl pavisam nesen ne tikai Bulgārija iestājās pret paplašināšanos Balkānu virzienā, jo arī, piemēram, Francija uzskatīja, ka paplašināšanās process būtu vispār pilnībā jārestartē.

Ja runā par nepieciešamību risināt dažādus teritoriālos konfliktus, tad, iespējams, vissaspīlētākās attiecības joprojām ir starp Serbiju un Kosovu. Vien pirms dažām dienām Serbijas bruņotajos spēkos tika izsludināta paaugstināta gatavība pēc tam, kad etnisko albāņu vadītā Kosovas valdība nosūtīja policijas vienības uz etnisko serbu apdzīvotajiem pierobežas reģioniem, kas īsti nevēlas pakļauties Prištinas vadībai. Serbijas vadība ar prezidentu Aleksandru Vučiču priekšgalā bieži vien tiek asi kritizēta par tās īstenoto politiku, ekspertiem pieļaujot, ka savulaik izvirzītais mērķis pievienoties ES 2025. gadā vairs nav sasniedzams.

Taču ir kāds instruments, ar kura palīdzību ES var mēģināt mainīt Balkānu reģiona attieksmi. Vai pareizāk būtu teikt, Rietumbalkānu valstis ļoti cer uz šo instrumentu, lai pārvarētu savas iekšējās grūtības. Un runa, protams, ir par palīdzības finansējumu līdzīgu tam, kādu Covid-19 pandēmijas radīto seku pārvarēšanai saņem arī ES dalībvalstis.

Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka arī reģiona iedzīvotājiem ir tiesības izbaudīt pilnvērtīgu nākotni, būt iesaistītiem zaļajā un digitālajā transformācijā un cerēt uz labāk apmaksātām un augstu kvalificētām darbavietām.

"Mēs pašlaik esam atvēlējuši 9 miljardus eiro. Mums ir svarīgi, un tas strādā ļoti labi, ka tieši jūs izstrādājat un jūs piedāvājat kvalitatīvus un spēcīgus nepieciešamos projektus, lai mēs pēc tam kopā investīcijās varētu piesaistīt vēl 20 miljardus eiro. Tas ir mūsu mērķis. Šogad šis plāns nodrošina piekļuvi 500 miljoniem eiro, un es ar prieku paziņoju, ka mēs piedāvāsim atvēlēt vēl papildu 600 miljonus eiro līdz gada beigām. Padarīsim šo plānu par kopīgu veiksmes stāstu ar īstajiem projektiem," paziņoja EK prezidente.

Daudzi komentētāji gan norādījuši, ka pašlaik Rietumbalkānu valstu integrācijas process ir faktiski iestrēdzis un to izkustināt būs visai izaicinoši. Kā izdevumam "EUOberver" norādījis atvaļinātais Eiropas diplomāts Roberts Kūpers, ES nozīmīgākais stratēģiskais solis bija 2004. gada paplašināšanās. Pats svarīgākais, ko tai vajadzētu darīt pašlaik, ir beidzot sākt nopietni attiekties arī pret Rietumbalkāniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt