Bailes un dusmas. Kā Zviedrija nolēma pievienoties NATO

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Zviedrija vairāk nekā 200 gadu bija atturējusies no pievienošanās militārajām aliansēm, bet Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja zviedru nostāju. Tāpēc valsts oficiāli ir uzņēmusi kursu pretī dalībai NATO. Zviedri atzīst, ka liela nozīme tajā bija arī kaimiņvalsts Somijas lēmumam pievienoties aliansei. Vienlaikus liela daļa Zviedrijas iedzīvotāju uzskata, ka iestāšanās NATO nevis vairos, bet mazinās valsts drošību.

ĪSUMĀ:

  • Kopš 1809. gada Zviedrija apzināti neiesaistījās militārās aliansēs, bet nu nolēmusi pievienoties NATO.
  • Viedokli mainīja bailes un dusmas par Krievijas uzvedību.
  • Profesors: Krievijas uzbrukums Ukrainai satrieca Zviedrijas sabiedrību.
  • Vienlaikus izskan aicinājums rīkot referendumu vai vismaz nogaidīt līdz vēlēšanām.
  • Zviedrija bijusi vidutājs dažādos militāros konfliktos, un izskan aicinājumi saglabāt šo lomu.
  • Apzina iespējamo Krievijas naidīgu rīcību laikā, kamēr norisināsies uzņemšanas process NATO.

Krievijas iebrukums Ukrainā piespiež Zviedriju atteikties no nepievienošanās aliansēm politikas
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Lai gan Zviedrija vienlaicīgi ar Somiju iesniedza pieteikumu dalībai NATO, Stokholmā politiskie priekšdarbi noritēja gausāk nekā Helsinkos. Tas galvenokārt bija saistīts ar to, ka Zviedrija kopš 1809. gada īsteno tā dēvēto nepievienošanās politiku, kas nozīmēja neiesaistīšanos militārās aliansēs. Tas bija rezultāts Zviedrijas sakāvei karā ar Krievijas impēriju, kas ieguva tolaik Zviedrijas sastāvā esošo Somiju.

Kopš 1994. gada Zviedrija ir NATO partnervalsts, taču līdz šim tā nopietni neapsvēra iespēja kļūt par pilntiesīgu alianses dalībnieci, jo vairākums valsts iedzīvotāju bija pret to.

Bailes un dusmas

Zviedru domas krasi mainīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina ultimāts NATO neuzņemt jaunas dalībvalstis un viņa uzsāktais karš Ukrainā, intervijā Latvijas Radio sacīja Zviedrijas Ārpolitikas institūta direktors Jākobs Halgrēns.

„Bailes un dusmas par Krievijas uzvedību bija tas, kas mainīja sabiedrības viedokli.

Šķiet, Somijas prezidents eleganti pateica, ka vairs nav iespējams turpināt īstenot nepievienošanās politiku, jo agrāk Krievija deva priekšroku tam, ka mēs neesam aliansē, bet kopš decembra viņi pieprasīja, lai mēs nepievienotos aliansei. Kad tāda valsts kā Krievija sāk izvirzīt mums prasības attiecībā uz izvēlēm, kas skar mūsu nacionālo drošību, tad tas kļūst ļoti problemātiski. Tāpēc tagad diezgan liels vairākums zviedru atbalsta pievienošanos NATO,” domā Halgrēns.

Zviedrijas Aizsardzības universitātes profesors Šells Engelbrekts norādīja uz vēl vienu apstākli, kāpēc Zviedrijai vajadzēja pieteikties dalībai NATO. „Ja Zviedrija neiestātos NATO, bet Somija to izdarītu, tad mēs patiesībā grautu viņu drošību. Mēs būtu vājais punkts. Graujot viņu drošību, mēs paši varētu kļūt daudz ievainojamāki. Tāpēc šis ir spēcīgs arguments, lai sekotu Somijas piemēram un iestātos NATO, tādējādi stiprinot gan viņu, gan savu drošību,” sacīja Engelbrekts.

Aicina rīkot referendumu

Zviedrijas Miera un arbitrāžas asociācija gadu desmitiem ir iebildusi pret valsts pievienošanos NATO. Latvijas Radio tikās ar organizācijas pārstāvi Gabriellu Irstenu. Viņa apgalvoja, ka pēdējo mēnešu diskusijās par Zviedrijas iespējamo iestāšanos NATO alianses pretinieki nevarēja izteikties tikpat daudz, cik NATO atbalstītāji, bet valdošā Sociāldemokrātiskā partija nav rīkojusies demokrātiski.

„Mēs iestājamies par to, ka šis svarīgais jautājums ir jāizlemj referendumā. Sociāldemokrāti pirms iepriekšējām vēlēšanām sacīja, ka ir pret Zviedrijas dalību NATO, un arī pērn novembrī notikušajā partijas kongresā viņi teica „nē” NATO. Viņi noraidīja referenduma rīkošanu, bet arī nesarīkoja partijas ārkārtas kongresu, lai izrunātu šo jautājumu,” Irstena sacīja Latvijas Radio.

„Iedzīvotāju viedoklis nav uzklausīts. Ir veiktas aptaujas, bet tās ne vienmēr ir precīzas.

Protams, visi baidās no tā, kas notiek Ukrainā un ko Krievija ir izdarījusi. Zviedrijas iedzīvotāji baidās, ka kaut kas tāds varētu notikt arī pie mums. Visi ir nobijušies, tāpēc, mūsuprāt, šādu būtisku lēmumu nevajadzētu pieņemt steigā. Ja nevaram sarīkot referendumu, tad vismaz pagaidām līdz parlamenta vēlēšanām septembrī. Tad politiskās partijas varētu paust savu nostāju par NATO, bet vēlētāji varētu pieņemt lēmumu,” sacīja organizācijas pārstāve.

Karš Ukrainā satricināja zviedrus

Zviedrijā nopietnas diskusijas par pievienošanos NATO nebija ne 2008. gadā pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā, ne 2014. gadā pēc Krievijas īstenotās Krimas sagrābšanas un iebrukuma Donbasā. Profesors Engelbrekts skaidroja, ka Krievijas iepriekšējie iebrukumi kaimiņvalstīs neizraisīja tik plašu izbīli Zviedrijas sabiedrībā, kā pirms trīs mēnešiem uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā.

„Tas, kas notika šoreiz, ļoti satrieca. Tik masīvs, brutāls, neizprovocēts, plaša apmēra uzbrukums lielai valstij ar lielu iedzīvotāju skaitu. Valstij ar topošu demokrātiju un relatīvi dinamisku ekonomisko attīstību. Pēdējos gados daudzi zviedru uzņēmumi aktīvi strādāja Ukrainā. Nav grūti iedomāties, ka kaut kas tamlīdzīgs varētu piemeklēt Ziemeļaustrumeiropu. Šāda domāšana analoģijās šo Krievijas uzbrukumu padarīja skarbāku nekā iepriekšējās reizēs,” norāda eksperts.

„Bet es piekrītu, ka 2014. gadā Zviedrijai vajadzēja reaģēt aktīvāk.

Mēs sākām uzlabot savu bruņoto spēku spējas, sākām apmācīt lielāku skaitu virsnieku. Bija kaut kāda reakcija militārajā sfērā, bet ne tik daudz drošības, ārpolitikas un alianšu veidošanas ziņā.”

Vidutāja loma

Neraugoties uz to, ka netālu notiek iznīcinošs karš, ko izraisīja kaimiņos esošā Krievija, daudzi Zviedrijas iedzīvotāji joprojām nevēlas pievienoties NATO. Zviedrijas Miera un arbitrāžas asociācijas pārstāve Gabriella Irstena uzskata, ka tas ir saistīts ar iespējamiem riskiem Zviedrijas drošībai.

„Pat tie, kas atbalsta iestāšanos NATO, atzīst, ka īstermiņā tas var palielināt draudus Zviedrijas drošībai. Piemēram, Krievija var kļūt vēl naidīgāka pret Zviedriju tāpēc, ka esam izlēmuši pievienoties NATO. Skatoties ilgtermiņā, mēs neredzam, ka militāra izplešanās un kodolieroči – un ir jāņem vērā, ka NATO ir kodolalianse, – vairo mieru. Mēs ticam, ka diplomātija un atbruņošanās vairo mieru.

Zviedrija vēsturiski ir piekopusi ne tikai nepievienošanās politiku, bet arī ir bijusi vidutājs dažādos militāros konfliktos. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi saglabāt šo lomu.

Mēs nezinām, kas notiek trakā Putina galvā. Varbūt viņš izlemj izvērst agresiju arī pret citām kaimiņvalstīm. Zviedrijas Aizsardzības ministrija atkārtoti ir teikusi, ka pašlaik nav tiešu draudu mūsu valstij un Krievijas militāra uzbrukuma iespējamība ir zema. Tāpēc mums nevajadzētu eskalēt situāciju, bet gan saglabāt vēsu prātu un sniegt vislabāko iespējamo palīdzību Ukrainai,” norāda Irstena.

Rēķinās ar Krievijas naidīgumu

Valdība esot apzinājusi iespējamos naidīgos pasākumus, ko Krievija varētu īstenot pret Zviedriju laikā, kamēr norisināsies uzņemšanas process NATO, atklāja Ārpolitikas institūta direktors Jākobs Halgrēns.

„Mēs runājam par dezinformācijas operācijām, mēs runājam par kiberoperācijām, bet vissliktākajā gadījumā arī par kaut kādām militārajām operācijām. Tas tiek uztverts ļoti nopietni, tāpēc Zviedrija un Somija cieši sadarbojas ar NATO partneriem, lai nepieciešamības gadījumā varētu saņemt atbalstu. Mēs saņēmām atbalsta apliecinājumus no Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena, no Apvienotās Karalistes premjerministra Borisa Džonsona, no vāciešiem un frančiem. Arī Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir nākušas klajā ar līdzīgiem paziņojumiem. Manuprāt, visas NATO dalībvalstis iestājas par to, ka nedrīkst iejaukties demokrātiskā iestāšanās procesā,” teica Halgrēns.

Runājot par to, kāds būs Zviedrijas pienesums pasaulē spēcīgākajai militārajai aliansei, Zviedrijas Aizsardzības universitātes profesors Šells Engelbrekts izcēla vairākas lietas. Pirmkārt, izglītotus virsniekus, kuriem esot laba reputācija visā pasaulē.

Engelbrekts turpina uzskaitījumu: „Otrkārt, mūsu pašu radītās augstās tehnoloģijas. Mēs esam maza valsts, bet ražojam augsta līmeņa kaujas lidmašīnas. Mēs arī ražojam savas zemūdenes. Tās nedarbina ar kodoldegvielu, bet tās ir ārkārtīgi klusas. Atšķirībā no amerikāņu zemūdenēm tās var izvietot Baltijas jūrā. Mums ir arī uzņēmums „Bofors”, kas ražo haubices. Kompānija „Ericsson” ražo militārās izlūkošanas tehnoloģijas.

Mūsu aizsardzības industrija ir viena no lielākajām Eiropā, bet ražošanas apjomus var palielināt.

Mūsu rīcībā ir plašas zināšanas par to, kā 21. gadsimtā ražot militārās tehnoloģijas.”

Jākobs Halgrēns piebilda, ka Zviedrijas valdība šogad vienojās par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Vairums no esošajām NATO dalībvalstīm pagaidām neatvēl tik daudz līdzekļu savai aizsardzībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti