Vienlaikus Itālijā un Kosovā notika pretterorisma operācija. Četras personas aizturētas. Stāstot par islāma ekstrēmistu terora draudiem Balkānu valstis bieži ignorē, lai gan vairākas no tām ir Eiropas Savienības dalībvalstis vai kandidātvalstis, turklāt caur tām bieži ved Tuvo Austrumu bēgļu ceļš uz Eiropu. Šajā gadījumā grupas vadonis, kurš turklāt iesaistījies grupējumā „Islāma valsts”, aizturēts Kosovā, savukārt pārējie trīs – aizturēti Ziemeļitālijā, Brešā.
Arī pēc iepriekšējiem terora aktiem Londonā un Madridē drošības dienesti runāja par paaugstinātu gatavību un intensīvāku darbību, tomēr Francijas terora akti un tiem sekojošās drošības operācijas atklāja plašākus trūkumus un dažkārt arī nepietiekami novērtētu apdraudējuma līmeni.
„Pieturoties pie mūsu ilgtermiņa ekonomiskās attīstības plāna, Lielbritānija divus pēdējos gadus bijusi visstraujāk augošā no lielajām attīstītajām pasaules ekonomikām. Mūsu ekonomiskās drošības atjaunošana nozīmē, ka šodien varam demonstrēt spēju turpmākām investīcijām mūsu nacionālajā drošībā. Parlamenta priekšsēdētāja kungs, tas ir vitāli svarīgi laikā, kad draudi mūsu valstij pieņemas spēkā. Šorīt biju Francijā un ar prezidentu Olandu pārrunājām, kā varam sadarboties, lai pieveiktu „Islāma valsts” ļaunumu. Slepkavības Parīzes ielās spilgti atgādināja, ka „Islāma valsts” – tā nav nekāda tāla problēma, kas atrodas tūkstošiem kilometru no mums. Tas ir tiešs drauds mūsu drošībai gan Lielbritānijā, gan ārvalstīs,” 23. novembrī savā uzrunā sacīja Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons.
Latvijas Drošības policija pēc Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvās padomes sēdes paziņoja, ka šogad notikušie un novērstie terorakti liecina - neraugoties uz intensīvajiem pretterorisma pasākumiem, islāmistu teroristu radīto draudu līmenis Eiropā tuvākajā nākotnē nemazināsies. Pretterorisma centrs ir sācis arī darbu pie Nacionālā plāna pārskatīšanas, bet nākamgad plānots pretterorisma mācības.
Jau pēc Parīzes melnās piektdienas „Islāma valsts” izplatīja jaunu draudu video. Galvenais mērķis tajā ir Amerikas Savienotās Valstis, taču uzsvērta gan Krievija, gan pat tradicionāli musulmaņu zemes Irāna un Turcija. Kopskaitā draudēts 60 valstīm. Starp neticīgo ienaidnieka valstu karogiem Latvijas nav, taču atgādināts, ka viņi turpina skaitīt. Savas valsts karogs teroristu video vēstījumā izraisīja ažiotāžu Igaunijas medijos un sabiedrībā, liekot reaģēt arī kaimiņvalsts dienestu vadībai.
„Islāma sekotāju kopiena Igaunijā - esmu to teicis jau iepriekš un atkārtoju atkal - ir visai mierīga. Atsevišķi piemēri nedod pamata uzskatīt, ka šī kopiena radīs problēmas tuvākajā nākotnē,” sacīja Igaunijas Drošības policijas priekšnieks Arnolds Sinisalu.
„Jau naktī, kad notika Parīzes notikumi, tika aktivizēta Igaunijas policija un robežsardze. Mēs paaugstinājām mūsu vienību nodrošinājuma līmeni un likām vairāk uzmanības pievērst noteiktām vietām – publiskiem pasākumiem, ostām, lidostām. Izvēlējāmies atbilstošu rīcības profilu. Tas nozīmē, ka dokumentu pārbaužu laikā uzmanība tika vērsta uz noteiktām ļaužu grupām. Pārskatīta tika arī migrācijas kārtība,” atzina Igaunijas policijas un robežsardzes priekšnieks Elmārs Vāhers.
Tikmēr Igaunijā tiesas priekšā stājušies divi vīrieši, kas palīdzējuši trešajam nokļūt Sīrijā un pievienoties „Islāma valsts” teroristu rindām. 24 un 30 gadus vecajiem vīriešiem izvirzītas apsūdzības terora aktu finansēšanā un atbalstīšanā. Katrs no viņiem veltīja pāris simtu eiro, lai palīdzētu nākamajam kaujiniekam nokļūt Sīrijā. Bet 31 gadu vecajam Ivanam Sazankovam patiesi jau pirms diviem gadiem arī izdevies pamest Igauniju un kļūt par kaujinieku.
Visas trīs Baltijas valstis formāli ir ASV vadītajā koalīcijā pret „Islāma valsti Sīrijā un Irākā”. Tiesa, Latvijas un Lietuvas gadījumā ASV Valsts departaments jau iepriekš secinājis, ka nav skaidrs, kādi konkrēti soļi slēpjas aiz šī formālā politiskā apstiprinājuma.
Arī liela daļa britu sabiedrības nevēlas tīšu konfrontāciju ar „Islāma valsti”. Tomēr gan politiķi, gan eksperti atgādina - izvairīšanās no ienaidnieka mūsu dzīvi drošāku nepadarīs.
