"Mums ir jāpaliek kopā. Jo Putins no paša sākuma ir cerējis, ka NATO un G7 rindās notiks šķelšanās. Taču nekas tāds nav noticis un mēs negrasāmies šķelties. Tāpēc – mēs nedrīkstam pieļaut, ka šī agresija turpina attīstīties un par to nekas nebūs. Tāpēc – paldies jums," Baidens sacīja Šolcam tikšanās laikā pirms G7 samita Vācijas Alpos.
Baidens uzteica Šolca vadību laikā, kad Eiropa piedzīvo satricinājumus, ko izraisīja Krievijas karš un tam sekojošā globālā ekonomiskā krīze.
Viņš norādīja, ka, mainoties valdībai Vācijā, bija bažas par to, cik veiksmīgs būs pārejas periods un vai izdosies nodrošināt Rietumu līderu vienotību. Taču Šolcam ir izdevies parādīt sevi no labakās puses, un transatlantiskā sadarbība ir ne tikai saglabāta, bet arī uzlabota un īpaši aktuāli tas ir izrādījies Ukrainas kara laikā.
Augsta ranga ASV amatpersona sacīja, ka Vašingtona ir "ļoti daudz investējusi" attiecībās ar Vāciju kopš Baidena stāšanās amatā gandrīz pirms divarpus gadiem.
Baidena un Šolca sarunas svētdien bija "laba iespēja apliecināt dziļās un noturīgās saites starp mūsu abām valstīm. Runājot par tikšanās darba kārtību, sagaidiet, ka Krievija un Ukraina būs saraksta augšgalā, ieskaitot mūsu nepārtraukto ciešo koordināciju politiskajā un diplomātiskajā frontē," sacīja amatpersona.
Cita starpā šodien notikušas arī Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona sarunas ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Viņi atzinuši, ka Ukrainas karā pašlaik ir iespējams panāk pagrieziena punktu, taču mēģinājumi vienoties ar Maskavu tikai palielinās nestabilitāti. No savas puses Emanuels Makrons atbalstījis ASV ierosinājumu un aicinājis naftas ieguvējus noteikt maksimālo naftas cenu, tādējādi cenšoties ierobežot Krievijas gūto peļņu. Pēc viņa vārdiem, daudz lielāks efekts gan būtu tad, ja šāds ierosinājums nāktu no pašiem naftas ieguvējiem
Svētdien Elmavas pilī, Vācijas Bavārijas federālajā zemē, sāksies G7 samits, kas ilgs līdz 28.jūnijam. G7 grupā ietilpst Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, ASV, Kanāda un Japāna.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
