Rīta Panorāma

Ar jaunu dziesmu klajā nācis mūziķis Patriks Peterson

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Baidena un Putina videosamits bez būtiskiem rezultātiem

Baidens sarunās ar Putinu uzsvēris atbalstu Ukrainai

ASV prezidents Džo Baidens otrdien sarunā ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu uzsvēra atbalstu Ukrainas suverenitātei, aicināja Krieviju pārtraukt karaspēka savilkšanu pie Ukrainas robežas un brīdināja Putinu, ka situācijas saasināšana izraisīs nopietnas sekas.

Baidens un Putins sazinājās ar videozvana palīdzību; viņu saruna ilga nedaudz vairāk nekā divas stundas.

Baidens aicina samazināt spriedzi, atgriezties pie diplomātijas

Šī bija piektā Baidena un Putina saruna, kopš Baidens gada sākumā stājās ASV prezidenta amatā. Trīsreiz līderi bija runājuši pa telefonu, bet jūnijā Šveices pilsētā Ženēvā notika abu tikšanās klātienē.

Baidens pauda ASV un Eiropas sabiedroto bažas par Krievijas spēku savilkšanu pie Ukrainas. Viņš licis skaidri saprast, ka konflikta militārās pastiprināšanas gadījumā ASV un sabiedrotie būs gatavi atbildēt ar ekonomiskām sankcijām un citiem līdzekļiem.

“Prezidents Baidens atkārtoja savu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, aicināja samazināt spriedzi un atgriezties pie diplomātijas,” teikts Baltā nama paziņojumā.

Paziņojumu vēlāk izplatīja arī Kremlis, norādot, ka galvenā sarunu tēma bijusi Ukrainas krīze, un sarunas Kremlis raksturoja kā atklātas un lietišķas. Kā norāda Kremlis, Putins arī lūdzis Vašingtonu sniegt garantijas, ka NATO neturpinās paplašināties uz austrumiem. Citējot Kremļa paziņojumu – “Krievija ir nopietni ieinteresēta iegūt uzticamas juridiskās garantijas, kas izslēgs NATO paplašināšanos uz austrumiem un uzbrukuma ieroču izvietošanu valstīs līdzās Krievijai".

Kremļa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs, atbildot uz jautājumu par spēku atvilkšanu no Ukrainas robežas, sacījis, ka Krievijas karaspēks atrodas Krievijas teritorijā, tas nevienu nepdraud

Abi prezidenti uzdevuši savām komandām turpināt darbu pie domstarpību risināšanas.

Baidens un Putins apsprieduši arī ASV un Krievijas dialogu par stratēģisko stabilitāti, pieaugošo kiberapdraudējumu un sadarbību reģionālos jautājumos, piemēram, saistībā ar Irānas kodolprogrammu.

Putina "sarkanā līnija"

Krievija ir savilkusi gandrīz 100 000 karavīru tiešā Ukrainas robežas tuvumā, tādēļ izskan bažas, ka jau nākamā gada sākumā Krievijas spēki varētu uzsākt ofensīvu pret Ukrainu.

Kremlis noraida iebrukuma plānus, vaino Rietumus histērijas celšanā, savukārt Kijevu apsūdz par agresīviem nodomiem attiecībā uz prokremliskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.

Putins pieprasa, lai NATO vairs nemēģinātu paplašināties austrumu virzienā un neizvietotu ieročus Krievijas tuvumā.

Putins ir brīdinājis Rietumus nepārkāpt "sarkano līniju", pievienojot Ukrainu NATO. Krievija arīdzan vēlas garantijas, ka Ukraina nemēģinās atgūt teritorijas, kuras 2014. gadā sagrāba Krievijas atbalstītie separātisti.

Rietumvalstis nevēlas dot šādus solījumus un uzsver, ka gan Ukrainas, gan Gruzijas pievienošanās NATO būs jautājums, ko izlems šīs valstis un NATO dalībvalstis, nevis Krievija.

Krieviju varētu atslēgt no SWIFT maksājumu sistēmas

Eiropas Savienība un ASV brīdina Krieviju, ka agresija pret Ukrainu nozīmēs jaunas, vēl bargākas sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem un Putina līdzgaitniekiem.

Pirms sarunas ar Kremļa saimnieku Putinu ASV prezidents Baidens jau vērsies pie Francijas, Vācijas, Itālijas un Lielbritānijas līderiem, lai noskaidrotu viņu bažas un koordinētu kopīgu nostāju. Pēc tam arī izskanēja paziņojums, ka rietumvalstis ir apņēmības pilnas, ka Ukrainas suverenitāte ir jāaizsargā.

Baltais nams paziņoja, ka ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderi ir izveidojuši kopīgu stratēģiju, "lai nodarītu būtisku un smagu kaitējumu Krievijas ekonomikai", ja Krievija sāktu iebrukumu.

Tiek uzskatīts, ka rietumvalstis varētu noteikt ierobežojumus Krievijas bankām konvertēt rubļus ārvalstu valūtās. Tāpat izskanējis arī priekšlikums atslēgt Krieviju no globālās finanšu maksājumu sistēmas SWIFT.

Tiek runāts arī par to, vai sankcijas skartu Krievijas uzbūvēto gāzes cauruļvadu "Nord Stream 2". ASV amatpersonas pēc Baidena sarunas ar Putinu skaidri norādīja, ka gadījumā, ja Krievijas līderis tomēr sāks militāras darbības pret Ukrainu, cauruļvada darbības apturēšana būtu būtisks atriebības elements. Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans sacīja: ja Putins vēlas redzēt gāzes plūsmu pa šo cauruļvadu, viņš, iespējams, nevēlēsies riskēt ar iebrukumu Ukrainā.

Putina režīmu kritizējošais Krievijas šahists un politiķis Garijs Kasparovs tviterī uzdevis jautājumu – ja Rietumi ir gatavi ieviest nopietnas sankcijas uzbrukuma gadījumā, kāpēc tas nav izdarīts jau pēc 2014. gada, kad Krievija iebruka Ukrainā?

Zelenskis: Ukraina ir gatava atvairīt iespējamo uzbrukumu

Baidens pēc sarunas ar Putinu vēlreiz sazinājies ar Eiropas līderiem, lai pārrunātu tālākos soļus.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien uzsvēra, ka ES turpina pilnībā atbalstīt Ukrainu pret Krievijas agresijas draudiem.

“Mēs atbildēsim uz jebkādu turpmāku agresiju, paplašinot esošās sankcijas,” brīdina EK prezidente.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien apmeklēja Ukrainas karavīrus netālu no konflikta zonas valsts austrumos. Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas armija ir spējīga atvairīt iespējamo Maskavas uzbrukumu.

“Brīvība mums ir augstākā vērtība, un esmu pārliecināts, ka tai nav robežu. Tā ir visas Ukrainas valsts simbols, un tā tika aizsargāta no Krievijas agresijas 2014. gadā, un mūsu karavīri turpina to sargāt visā valstī līdz pat šai dienai.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt