Baidens arī paziņoja, ka nepieciešams turpināt spiedienu uz Krievijas oligarhiem, tostarp rosinot izmantot sankciju rezultātā iesaldēto Krievijas oligarhu aktīvus, lai finansētu Ukrainas aizsardzību.
Šis piedāvājums ir daļa no jauniem noteikumiem, kuru mērķis ir pastiprināt ekonomisko spiedienu uz Kremli. Līdz šim ASV ir iesaldējusi īpašumus un līdzekļus apmēram miljarda dolāru apmērā, bet Eiropas Savienība – vairāk nekā 30 miljardus.
Baidens ceturtdien paziņojis, ka prasīs ASV Kongresam dot atļauju palielināt Ukrainai atvēlamo finansējumu līdz 33 miljardiem dolāru, no tiem 20 miljardus dolāru novirzot militārai palīdzībai.
Baidens paudis, ka palīdzība Ukrainai nav lēta, taču piekāpšanās agresijai būs dārgāka,
mudinot Kongresu apstiprināt finansējumu, cik vien ātri iespējams. Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka šāds lēmums nav ASV uzbrukums Krievijai, bet gan centieni palīdzēt Ukrainai aizstāvēties pret agresoru.
Putins turpina draudēt ar atombumbām
Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikmēr paziņojis, ka jebkurš, kurš radīs jaunus draudus Krievijas stratēģiskajām interesēm, saņems prettriecienu.
Krievijas oficiālo amatpersonu izteikumos arvien skaidrāk izskan apgalvojumi, ka rietumvalstis arvien atklātāk piespiežot Ukrainu uzbrukt Krievijai. Kā paziņojis Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, ja kāds pašreizējās Krievijas darbībās iejauksies no ārpuses, saņems nekavējošu atbildi.
“Ja kāds iedomāsies no malas iejaukties notiekošajā un radīs Krievijai mums nepieņemamus stratēģiskos draudus, viņiem ir jāzina – mūsu atbilde uz šādiem triecieniem būs zibenīga, ātra.
Mums tam ir visi nepieciešamie instrumenti. Tādi, ar kuriem šobrīd nevar lielīties neviens cits. Bet mēs nelielīsimies – mēs tos izmantosim, ja būs nepieciešams. Un es gribu, lai visi par to zina,” piedraudēja Putins.
Okupanti plāno ieviest Krievijas rubli
Krievijas kontrolētās Hersonas pilsētas civilais un militārais administrators Kirils Stremousovs paziņojis, ka drīzumā Maskavas kontrolē esošajās Ukrainas teritorijās tiks ieviests Krievijas rublis.
Šāds paziņojums ir pretrunā ar Krievijas apgalvojumiem, ka tā neplāno okupēt sagrābtās teritorijas. Rubli plānots ieviest jau no 1. maija, taču četru mēnešu pārejas periodā būšot iespējams izmantot arī Ukrainas grivnas. Šos Stremousova apgalvojumus citas krievu amatpersonas gan nav apstiprinājušas.
Ukrainas cilvēktiesību ombuds Ludmila Denisova paziņojusi, ka šādi plāni ir uzskatāmi par aneksijas mēģinājumu, apsūdzot Krieviju Hersonas iedzīvotāju badināšanā, neļaujot pilsētā ievest humāno palīdzību.
Humāno palīdzību gan izsniedzot okupācijas spēki, apmaiņā prasot uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Kā norāda Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Genādijs Laguta, bija bažas, ka, ievācot šādus datus, varētu sarīkot viltus referendumu.
“Kad izsniedz humāno palīdzību, prasa pases datus, Kad ieņēma apkārtējos ciemus, visos sociālajos dienestos, pensiju dienestā, pastā – vienmēr interesējās par reālu Hersonas apgabala iedzīvotāju sarakstiem. Izskanēja baumas, ka tas tiek darīts, lai sarīkotu fiktīvu referendumu un sarakstos iekļautu reālus uzvārdus un šim balsojumam piešķirtu kaut kādu leģitimitāti. Taču reālu ziņu par to, vai šāds balsojums ir plānots maija sākumā, mūsu administrācijai nav.”
Mariupolē bažas par slimību izplatīšanos
Mariupolē aizvadītajā naktī Krievijas armija veikusi aptuveni 50 uzlidojumus un nomests liels skaits aizliegto fosfora bumbu. Tā ziņo pulks “Azov”, uzsverot nepieciešamību nodrošināt civiliedzīvotāju evakuāciju.
Mariupolē, kur, pēc Ukrainas amatpersonu sacītā, joprojām atrodas gandrīz 100 000 civiliedzīvotāju, aizvien nav panākta vienošanās par humānajiem koridoriem evakuācijai. Vietējās varas iestādes brīdinājušas, ka, ņemot vērā šausminošos sanitāros apstākļus pilsētā un to, ka, iespējams, ielās un māju drupās joprojām atrodas tūkstoši līķu, tā ir neaizsargāta pret epidēmijām.
Pilsētas dome paziņojusi, ka pastāv holēras, dizentērijas un citu infekciju risks. Mariupoles mērs Vadims Boičenko norādīja, ka apstākļi Mariupolē atgādina viduslaikus.
Krievija ir paziņojusi, ka kopš kara sākuma ir izvedusi no Ukrainas uz savu teritoriju vairāk nekā miljonu cilvēku, tai skaitā 183 000 bērnu. Par šo izvešanu, nosaucot to par evakuāciju no bīstamiem rajoniem, atsaucoties uz Krievijas amatpersonām ziņoja Krievijas mediji.
Krievijas amatpersonas ziņo, ka pagājušajā diennaktī bez Ukrainas varas iestāžu līdzdalības no Ukrainas un tā dēvēto Doneckas un Luhanskas tautas republiku bīstamajiem rajoniem uz Krievijas Federācijas teritoriju tika evakuēti 16 480 cilvēki.
Ukrainas varas iestādes jau vairākkārt ziņojušas par ukraiņu, arī bērnu bez vecākiem, piespiedu deportēšanu uz Krieviju.
Ukrainas prokuratūra paziņojusi par izmeklēšanas uzsākšanu pret pirmajiem 10 krievu karavīriem, kurus tur aizdomās par kara noziegumu pastrādāšanu Bučas pilsētā. Aizdomās turamie tiks izsludināti meklēšanā, lai viņus aizturētu un sauktu pie atbildības.
