Nākamais finansiālais gads Amerikas Savienotajās valstīs sāksies vien 1.oktobrī, taču jau tagad ASV prezidents Džo Baidens nācis klajā ar savu sākotnējo piedāvājumu nākamajam Savienoto Valstu budžetam. Un jau tagad ir redzamas ievērojamās atšķirības un prioritātes starp jauno Baltā nama saimnieku un viņa priekšgājēju Donaldu Trampu. Kā norāda Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki, šis budžeta piedāvājums ir tikai pirmais solis ceļā uz daudz plašāku un vispatverošāku budžeta variantu.
"Šis budžeta piedāvājums ir tikai viena daļa no mūsu administrāciju prioritārās dienaskārtības. Tas piedāvā palielināt ieguldījumus izglītībā, medicīnas pētniecībā, mājokļu attīstībā un pilsoniskajās tiesībās, kā arī virknē citu jomu, kas ir ārkārtīgi svarīgas mūsu valstij. Vēlāk pavasarī mēs nāksim klajā ar prezidenta pilno budžeta piedāvājumu, kurā tiks izklāstīts mūsu redzējums par to, kā fiskāli un ekonomiski atbildīgi reaģēt uz dažādām krīzēm, ar kurām mēs saskaramies," skaidro Džena Psaki.
Džo Baidena piedāvātais plāns paredz palielināt bāzes finansējumu par 8 procentiem – līdz 1,5 triljoniem dolāru. Tas ļautu daudz lielākus līdzekļus piešķirt, piemēram, nabadzīgākajām skolām, jo finansējumu izglītībai rosināts celt gandrīz par 41 procentu. Atšķirībā no Donalda Trampa, kurš klimata pārmaiņu nozīmi centās mazināt, Džo Baidens finansējumu cīņai ar klimata pārmaiņām rosina palielināt par 14 miljardiem dolāru. Nozīmīgus līdzekļus – vairāk nekā divus miljardus - paredzēts atvēlēt arī ieroču kontrolei. Laikā, kad ASV turpina cīnīties ar Covid-19 pandēmiju Baidens ierosinājis gandrīz līdz deviņiem miljardiem dolāru palielināt finansējumuslimību kontroles dienestiem, lai palīdzētu valstij nākotnē efektīvāk sagatavoties citām potenciālajām veselības krīzēm.
Šajā budžeta plānā gan nav iekļautas detaļas par jau iepriekš izskanējušo 2 triljonu dolāru vērto infrastruktūras un darbavietu plānu, kā arī nav paskaidrots, kāda nākotne gaida sociālās apdrošināšanas un medicīniskās aprūpes programmas. Gan par šiem jautājumiem, gan iespējamo nodokļu reformu, kas paredzētu ievērojami palielināt nodokļu slogu lielākajiem uzņēmumiem, plānots detalizētāk informēt jau šajā pavasarī.
Atšķirībā no Donalda Trampa, kas par vienu no savas darbības prioritātēm bija izvirzījis aizsargsienas būvniecību uz robežas ar Meksiku, Džo Baidens šīs sienas būvniecībai papildu līdzekļus atvēlējis nav. Tā vietā ievērojami paredzēts palielināt finansiālo palīdzību, piemēram, Latīņamerikas valstīm, lai tādējādi censtos risināt problēmas jau saknē un samazinātu bēgļu plūsmu uz ASV. Jaunā administrācija ir iecerējusi atjaunot ārvalstu palīdzības programmas, atjaunot ieguldījumus globālās veselības un klimata programmās, kā arī atvēlēt vairāk nekā 10 miljardus dolāru humānajai palīdzībai bēgļiem un dažādu konfliktu upuriem.
Viens no jautājumiem, kas varētu izraisīt ļoti asas diskusijas, saistīts ar militāro finansējumu, kurš palielināts tikai par aptuveni procentu. Republikāņi jau izteikušies, ka ar šo finansējumu ir par maz, savukārt demokrāti to uzskata pat par pārāk augstu. Taču eksperti jau prognozē, ka šogad diskusijas par budžetu varētu ritēt daudz mierīgāk, jo, pirmkārt, demokrāti kontrolē abas Kongresa palātas un, otrkārt, septembra beigās spēku zaudēs abu lielāko politisko partiju iepriekš noteiktie izdevumu griesti, kuru mērķis bija nepieļaut budžeta deficīta palielināšanu.
