Baidens šajās dienās izpelnījies asu kritiku gan no amerikāņiem, gan no starptautiskās sabiedrības, jo daudzi uzskata, ka ASV atkāpšanās plāns nebija pietiekami pārdomāts un Afganistāna pamesta likteņa varā, kas pavēra ceļu gandrīz netraucētai “Taliban” nākšanai pie varas.
ASV karavīriem nav jācīnās karā, kurā negrib cīnīties paši afgāņi
Taču savā pirmdienas runā Baidens uzsvēra, ka pirms 20 gadiem ASV karaspēks devās uz Afganistānu nevis tādēļ, lai palīdzētu afgāņiem atbrīvoties no “Taliban” un būvēt demokrātiju, bet gan pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem, lai sodītu vainīgos un novērstu jaunus uzbrukumus.
“Mūsu misija Afganistānā nekad nebija iecerēta kā nācijas veidošana. Tās mērķis nebija radīt vienotu, centralizētu demokrātiju,” teica Baidens.
Vainu par situācijas attīstību Afganistānā viņš novēla uz Afganistānas valdību un savu priekšteci Donaldu Trampu.
“ASV karavīriem nav jācīnās un jāmirst karā, kurā pašas Afganistānas spēki nevēlas cīnīties,” uzsvēra Baidens.
Viņš norādīja, ka mantojumā no sava priekšteča Donalda Trampa saņēmis vienošanos ar “Taliban”, kas paredzēja līdz 2021. gada maijam izvest ASV karaspēku no Afganistānas. Lielākā daļa jau tika paveikta Trampa valdīšanas laikā, kad ASV spēku sastāvs tika samazināts no 15 500 līdz 2500 karavīru.
Trampa noteikto termiņu Baidens pagarināja līdz septembrim. Viņš norādīja, ka viņam bijusi izvēle: vai nu pildīt vienošanos ar talibiem, vai arī pastiprināt cīņu, kas prasītu ASV karavīru upurus. Baidens nolēmis, ka tam jāpieliek punkts, jo viņš negrasās papildināt ASV karavīru kapakmeņu rindu Ārlingtonas kapsētā.
ASV neatkārtos pagātnes kļūdas, paliekot "impēriju kapsētā"
Baidens gan atzina, ka notikumi Afganistānā attīstījušies “straujāk, nekā mēs gaidījām”.
“Kas notika? Afganistānas politiskie līderi padevās un pameta valsti. Afganistānas armija sabruka, daži padevās bez cīņas.”
“Mēs iztērējām vairāk nekā triljonu dolāru. Mēs apmācījām Afganistānas bruņotos spēkus ar 300 000 labi bruņotu karavīru. Šis spēks bija lielāks nekā daudzu mūsu NATO sabiedroto armijas. Mēs devām viņiem visu nepieciešamo.
Mēs maksājām viņiem algu, uzturējām gaisa spēkus, kādu nav “Taliban” rīcībā. Mēs devām viņiem visas iespējas pašiem izlemt savu nākotni. Taču mēs nevarējām viņiem piešķirt gribu cīnīties par šo nākotni.”
Baidens apsolīja, ka ASV turpinās atbalstīt afgāņu tautu, aizstāvēt sieviešu un meiteņu tiesības.
Taču viņš uzsvēra, ka ASV neatkārtos pagātnes kļūdas, paliekot Afganistānā, kas pazīstama kā “impēriju kapsēta".
Baidens norāda, ka viņš ir jau ceturtais ASV prezidents, kuram nākas risināt konfliktu Afganistānā. “Es negrasos nodot šo atbildību piektā prezidenta rokās,” secina Baidens.
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.
