Amerikas Savienoto Valstu viceprezidents Džo Baidens Briselē ieradās dienu pirms starptautiskās Minhenes drošības konferences, kas gadu desmitiem pulcē Eiropas un Amerikas līderus. Viņa vizīte sakrita arī ar negaidīti izziņoto Francijas prezidenta Fransuā Olanda un Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kijevas un Maskavas apmeklējumu.
No Baidena sacītā kļuva skaidrs, ka viņš apšauba iespējas vienoties ar Krieviju.
„Prezidents Putins aicina noslēgt jaunus miera līgumus, kamēr viņa spēki turpina pārvietoties pa Ukrainas laukiem. Un viņš pilnīgi ignorē jebkuras vienošanās, ko viņa valsts ir parakstījusi iepriekš un viņš ir parakstījis nesen, tostarp Minskā. Tādēļ mums, ASV, un visai Eiropai ir jābūt kopā ar Ukrainu šajā brīdī,” uzsvēra Baidens.
Baidens vairākkārt piebilda, ka Eiropai un Amerikai būtu jāpaliek vienotām attiecībās ar Krieviju. Iespējams, tas bija mājiens tādām valstīm kā Grieķija, Ungārija vai Austrija, kuru vadība ir pazīstama ar Krievijai draudzīgāku politiku. Kā zināms, līdz šim Eiropas Savienība un ASV ir koordinējušas jaunās sankcijas pret Krieviju un Ukrainas nemierniekiem.
ASV viceprezidents arī sacīja, ka viņa valsts ir gatava palīdzēt uzlabot Eiropas enerģētisko neatkarību. Tomēr konkrētu soļus neminēja un arī žurnālistiem nebija iespējas viņam uzdot jautājumus. „Krievija izmanto divus jaunus agresīvus ārpolitikas rīkus. Viņi kā ieroci lieto oligarhus un korupciju, kā arī enerģētiku. Tā arī ir kļuvusi par ārpolitikas un drošības rīku. Mēs piekrītam, ka arī šajā jomā ir jādara vairāk,” sacīja Baidens.
Baidens tikās ar visu vadošo Eiropas Savienības iestāžu vadītājiem, tostarp arī ar jauno Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku, kurš ir pazīstams ar asiem izteikumiem pret Krieviju. „Situācija Ukrainā pasliktinās ar katru dienu. Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm kā tuviem draugiem un partneriem arī turpmāk ir jāstāv plecu pie pleca, saskaņojot mūsu rīcību un uzturot spiedienu uz Krieviju tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” sacīja Tusks.
Jau pirmdien 28 Eiropas valstu ārlietu ministri kārtējo reizi Briselē spriedīs par turpmākām attiecībām ar Krieviju. Ir sagaidāms, ka tiks apstiprināti arī konkrēti uzvārdi un organizāciju nosaukumi, kas papildinās Eiropas Savienības melno sarakstu. Neoficiāli tiek minēts, ka starp tiem ir viens no Krievijas aizsardzības ministra vietniekiem un parlamenta amatpersonas. Savukārt Krievijas domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs tajā pašā dienā tiksies ar Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā.
Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
