"Es esmu ASV prezidents. Runa nav par manu politisko izdzīvošanu. Runa ir par to, kas ir vislabākais šai valstij. Bez jokiem.
Kas notiks, ja lielākais spēks, NATO, pievērs acis uz Krievijas agresiju un to, ka vairāk nekā 100 000 karavīru pāriet pāri robežai, (..) lai okupētu un iznīcinātu veselas tautas kultūru. Kas notiktu tad? Ko mēs darītu tad?" vaicāja prezidents.
"Baidos, ka pēc tam mēs Eiropā redzētu haosu. Mēs redzētu iespēju, ka viņi (Krievijas karaspēks) turpina virzīties tālāk.
Mēs jau redzējām, ko viņi dara Baltkrievijā. Kas notiktu apkārtējās valstīs? Skatītos, kas notiktu Polijā un Čehijā, un visās NATO dalībvalstīs? (..) Ko padomātu Ķīna par Taivānu, ko Ziemeļkoreja padomātu par kodolieročiem," skaidroja prezidents.
Baidens atgādināja, ka, pieņemot lēmumu par atbalstu Ukrainai un sankciju noteikšanu, viņš brīdinājis, ka par to būs jāmaksā.
"Tas nav bez maksas, bet bezdarbības sekas būtu briesmīgākas," sacīja Baidens, atbildot uz jautājumu par cenu kāpumu ASV.
"Jūs man vaicājat, ko es teiktu amerikāņu tautai. Es teiktu, ka nodarbojos ar ārpolitiku visu savu dzīvi. Esmu pārliecināts – ja mēs ļausim Putinam iet tālāk, viņš neapstāsies," rezumēja Baidens.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
