ĪSUMĀ:
- ASV prezidenta Baidena īstenotais ārpolitikas kurss atšķiras ne tikai no Trampa, bet arī Obamas.
- Baidens uzskata, ka globālās problēmas jārisina kopīgiem spēkiem, nevis katram atsevišķi.
- ASV sola rūpēties par cilvēktiesību aizstāvēšanu, bet iespējas ietekmēt tādas valstis kā Krieviju un Ķīnu ir ierobežotas.
- Baidena administrācija par galveno ASV sāncensi pasaulē uzskata Ķīnu, nevis Krieviju.
Baidens ir sasaucis globālo samitu klimata jomā, parūpējies par ASV atkalpievienošanos Pasaules Veselības organizācijai un Parīzes nolīgumam, apturējis robežsienas būvniecību pie Meksikas robežas, kā arī atcēlis ieceļošanas ierobežojumus no vairākām musulmaņu valstīm.
Pasaule ir mainījusies
Baidens stājās amatā laikā, kad ASV valdīja zināms haoss. Strauji izplatījās Covid-19 un jaunie vīrusa paveidi, bet vakcinācija vēl nebija uzņēmusi pašreizējo tempu. Arī ekonomikā valdīja krīze, turklāt Baidena ievēlēšanu amatā pavadīja vardarbīgie iebrukumi ASV Kapitolijā un iepriekšējā prezidenta Trampa impīčmenta prāva. Tas gan nekavēja jauno prezidentu strauji ķerties pie darba, sakot pasaulei "Amerika ir atgriezusies".
„Amerika ir atgriezusies. Diplomātija atkal ir mūsu ārpolitikas centrā. Kā jau teicu savā inaugurācijas uzrunā, mēs labosim attiecības ar sabiedrotajiem, sadarbosimies ar pasauli, lai stātos pretī ne pagātnes, bet šodienas un nākotnes izaicinājumiem.
ASV valdībai jāstājas pretī arvien pieaugošām autoritārisma tendencēm, Ķīnas augošajām ambīcijām, kā arī Krievijas ambīcijām graut mūsu demokrātiju,” uzsvēra Baidens.
“Tātad "Amerika ir atgriezusies". Prezidents ar to domā, ka ASV cer atkal iesaistīties dažādās pasaules lietās un starptautiskajos notikumos tādā veidā, kā to nedarīja iepriekšējā administrācija.
Domāju, ka redzēsim mēģinājumus labot attiecības ar sabiedrotajiem. Ne tikai ar NATO, bet arī Eiropas Savienību un citām starptautiskajām institūcijām,” LTV raidījumam “Pasaules panorāma” stāsta Donalds Džensens, bijušais ASV diplomāts, pētnieks ASV Miera institūtā (USIP).
“Ir vērts pieminēt galvenās atšķirības no Obamas. Daudzi uzskata, ka tagad ASV ārpolitika būs tāda, kāda tā bija 2016. gadā. Savā ziņā tā ir, bet vairākos nozīmīgos punktos ir atšķirības, jo pasaule ir mainījusies. Tas jāņem vērā, sevišķi runājot par Ķīnu. Baidena administrācija šajā ziņā ieņēmusi daudz stingrāku pozīciju. Uzskatu, ka tādā veidā Baidens turpina Trampa iesākto politiku,” norāda Džensens.
Būs grūti ietekmēt Krieviju
Baidens vairākkārt izteicies, ka ASV ārpolitikas centrā būs cilvēktiesību aizsardzība. Un tieši zem šāda lozunga Vašingtona arvien krasāk vēršas pret Ķīnu - gan ar skarbiem vārdiem un brīdinājumiem, gan reālām sankcijām pret Ķīnas amatpersonām un uzņēmumiem. ASV vēlas aizstāvēt cilvēktiesības arī Krievijā; tādēļ, piemēram, izvērsusi jaunas sankcijas pret amatpersonām, kas saistītas ar vēršanos pret opozicionāru Alekseju Navaļniju. Vienlaikus, kā norāda ilggadējais ASV diplomāts Džensens, veikt darbības Krievijā kļūst arvien sarežģītāk.
Krievijā pēdējos gados gandrīz pilnībā ierobežota dažādu nevalstisko organizāciju darbība. Tādā ziņā Vašingtonas rīcībā paliek tikai sankcijas.
“Pasaule ir mainījusies, un iestāties par cilvēktiesībām pasaulē ir daudz sarežģītāk nekā iepriekš. Putins ir aizliedzis lielāko daļu amerikāņu nevalstisko organizāciju, Putins mēģina kontrolēt internetu, Putins dara visu, lai noslēgtu Krievijas pilsonisko sabiedrību no ārpasaules. Līdz ar to būs ļoti grūti kaut ko panākt, kaut arī Baidena administrācija retorikas līmenī ir solījusi cilvēktiesību jautājumu nostādīt ārpolitikas prioritāšu augšagalā. Tas var beigties ar to, ka mēs nevis rūpējamies par cilvēktiesību izplatību, bet par to aizstāvību,” spriež Džensens.
Džensens ir bijušais ASV diplomāts, docents Džona Hopkinsa universitātes starptautisko attiecību departamentā, kā arī Krievijas un stratēģiskās stabilitātes programmas direktors ASV Miera institūtā (U.S. Institute of Peace). Savu profesionālo karjeru Džensens ir veltījis Centrāleiropas un Austrumeiropas, kā arī Krievijas pētniecībai. 90. gados viņš strādāja Maskavā un regulāri devās arī uz Baltijas valstīm.
Laiku nevar pagriezt atpakaļ
Džensens norāda, ka liela daļa Baidena administrācijas ārpolitikas ekspertu, kā arī vēstnieku vēl nav izvēlēti, līdz ar to spriest par ārpolitiku varētu būt pāragri.
Džensens arī pieļauj, ka Baidena politika Tuvajos Austrumos varētu atšķirties no tās, kāda bija Obamas laikā. Toreizējais ASV prezidents panāca Irānas kodolvienošanos, un viņam bija svarīgi attiecības ar Irānu normalizēt. Turpretī Baidens nesteidzas ar vienošanās atjaunošanu.
Runājot par Tuvajiem Austrumiem, Baidenam vēl nav izdevies pildīt solījumu par atkalpievienošanos Irānas kodollīgumam. Tāpat laiks rādīs, vai pašreizējā ASV admnistrācija spēs sasniegt mērķi izbeigt karu Jemenā.
Kā vienu no nozīmīgākajiem soļiem eksperti vērtē termiņa noteikšanu ASV spēku iziešanai no Afganistānas pēc 20 gadu līdzdalības konfliktā. Trampa laikā daļa amerikāņu ilgojās pēc “vecajiem, labajiem laikiem”. Daļai tas nozīmēja atgriešanos Obamas laikā, citiem - atgriešanos pie tās varas, bagātības un prestiža, kāds ASV bija 20. gadsimta vidū. Bet laiku atpakaļ nepagriezt, un Baidena politika iezīmē citu, jaunu ēru.
Prezidents nevar izlemt visu
Jaunās administrācijas darbu piesardzīgi vērtē ASV senatora Čārlza Graslija galvenais padomnieks Džeimss Raiss, kurš pārstāv republikāņus un atgādina, ka Trampa laikā ne viss bijis greizi.
“Tramps pateica NATO dalībvalstīm, ka tām jāsāk vairāk maksāt un pildīt noslēgto vienošanos. Un bija bažas, ka ASV varētu tiešām izstāties no NATO. Ikviens ASV prezidents ir lūdzis pildīt vienošanos, bet cilvēki ticēja, ka prezidents Tramps to tiešām varētu izdarīt,” norāda Raiss.
“Baidens atšķiras tādā ziņā, ka viņš bija gatavs atkal pievienoties Pasaules Veselības organizācijai, neprasot mazināt Ķīnas ietekmi tajā. Mēs redzam, ka organizācijas vadībā ir ķīnieši un ka vēl joprojām nav pilnībā izmeklēts, kā Ķīnā sākās Covid-19 pandēmija. Tas nav izdarīts. Baidena administrācija uzsver diplomātijas nozīmi, bet tas nozīmē pieklājīgi palūgt, kas ne vienmēr nes rezultātus. Domāju, ka Baidena administrācija būs piesardzīgāka un mazāk vērsta uz konfliktu.”
Raiss uzskata, ka vērtēt prezidentu pēc paveiktā pirmajās 100 dienās nav īsti objektīvi. Tas esot aizsācies Frenklina Rūzvelta prezidentūras laikā.
“ASV konstitucionālajā sistēmā prezidents ir izpilddirektors, nevis galvenais politikas veidotājs. Bet Rūzvelts vēlējās parādīt, ka ir ļoti aktīvs, tāpēc apgalvoja, ka savas prezidentūras pirmajās 100 dienās paveiks daudz ko, panāks, ka Kongresā apstiprina dažādas izmaiņas. Dažas diezgan kontroversiālas, piemēram, prezidenta pilnvaru paplašināšana.
Un kopš tā laika visi amerikāņu, kā arī starptautiskie mediji fokusējas uz to, ko prezidents paveicis savās pirmajās 100 dienās. Bet tas ir mākslīgi noteikts laika nogrieznis. Runājot par ASV iekšpolitiku, bet arī par ārpolitiku, Kongress ir tas, kur tiek pieņemtas galvenās politiskās vadlīnijas. Un Kongress neatskaitās prezidentam, tāpat kā prezidents Kongresam,” spriež Raiss.
Krievija un Ķīna saprot tikai spēku
Senāta darbinieks uzsver, ka Kongresā lēmumus pieņem salīdzinoši lēni. Tāpēc ir divas palātas un garš apspriežu process. Mūsdienās uz prezidentu gan tiek izdarīts lielāks spiediens lemt par galvenajiem politiskajiem lēmumiem un kopējo Vašingtonas vīziju, bet vienlaikus gan Baidenam, gan viņa priekšgājējiem ir jārēķinās ar Kongresu un tā lēmumiem.
“Uzskatu, ka Baidena administrācijas pirmajās 100 dienās esam redzējuši daudz simbolisku žestu un retorikas. Viņš apgalvo, ka "Amerika ir atgriezusies", kaut arī tā nekur nebija pazudusi. Viņš vēlas parādīt, cik atšķirīga ir viņa administrācija no iepriekšējās.
Piemēram, viņš uzreiz pēc stāšanās amatā pievienojās Pasaules Veselības organizācijai, Parīzes nolīgumam. Tāpat viņš solīja, ka pievienosies Irānas kodollīgumam, taču tas vēl nav noticis. Iepriekš bija runas, ka viņš to izdarīs uzreiz un bez jebkādiem nosacījumiem,” atgādina Raiss.
“Ar Krieviju un Ķīnu ir tā, ka viņi saprot spēku. Ir jāspēj ne tikai pretoties viņiem ar retoriku, bet ar reālām darbībām. Trampa retorika ne vienmēr bija lieliska, bet viņu darbības bija diezgan spēcīgas.
Baidens teica, ka vēlas uzlabot attiecības ar sabiedrotajiem. Vēlos norādīt, ka Trampa laikā ne visas attiecības pasliktinājās, piemēram, ar Baltijas valstīm noteikti ne. Protams, bija reāla spriedze augstākajā līmenī ar Vāciju. Tagad jautājums, vai Baidena administrācija būs gatava vērst jaunas sankcijas pret “Nord Stream”, zinot, ka Vācijā tas daudzus saniknos.”
Ķīna kā galvenā sāncense
Raiss uzskata, ka Baidens ir pārāk piesardzīgs dažu lēmumu pieņemšanā. Piemēram, attiecībā uz “Nord Stream 2”, Kongresā abu partiju pārstāvji atbalsta stingrākas sankcijas pret iesaistītajiem uzņēmumiem, bet prezidents kavējas ar konkrētu lēmumu pieņemšanu. Raiss apgalvo, ka tādā ziņā neapmierinātība ir arī Demokrātu partijas rindās ar Baidenu.
Vēsturiski pret Krieviju īpaši stingri bijuši Republikāņu partijas pārstāvji, bet kopš 2016. gada prezidenta vēlēšanām situācija ir pamainījusies un abas partijas Maskavu uztver kā vienlīdz draudīgu.
Džensens norāda, ka ASV par savu galveno sāncensi mūsdienās uzskata Ķīnu, nevis Krieviju. “Ķīna ieņem augstāko vietu lielākajā daļā sarunu un pavisam noteikti ir ārpolitikas prioritāšu augšgalā valdības stratēģiskajos dokumentos.
Tas tāpēc, ka Ķīna ir kļuvusi ekonomiski ļoti spēcīga un tās ietekme gan potenciāli, gan praksē ir daudz lielāka, nekā, piemēram, Krievijai.”
Tam piekrīt arī Raiss: “ Baidena administrācijā ir daudz Obamas cilvēku, bet viņu retorika attiecībā pret Ķīnu tagad ir daudz stingrāka. Tā līdzinās Trampa administrācijas retorikai. Un pastāv abu partiju konsensuss, ka Ķīna ir nopietns drauds nacionālajai drošībai.”
Pirmais iespaids pozitīvs
Stājoties amatā, kā vienu no galvenajiem uzdevumiem Baidens izvirzīja vērienīgāku cīņu ar pandēmiju un solīja pirmajās simt dienās sapotēt 200 miljonus vakcīnu devu. Šo mērķi Baidens izpildīja, tāpat prezidentam izdevās vienoties par 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu atbalsta programmu pandēmijā cietušajiem.
Aptuveni puse ASV iedzīvotāju Baidena pirmos trīs mēnešus amatā vērtē pozitīvi, tā liecina sabiedriskās domas izpētes centra "Pew Research Center" dati. Salīdzinot ar iepriekšējo prezidentu Donaldu Trampu, atbalsts ir ievērojami lielāks.
“Tā notika, ka viņš kļuva par prezidentu laikā, kad mums bija nepieciešams mierīgs, neitrāls prezidents. Šķiet, viņā nav ne grama narcisma,” uzskata Virdžīnijas Universitātes Politikas centra eksperts Lerijs Sabato.
