Neraugoties uz līdzšinējiem rietumvalstu neauglīgajiem centieniem pārliecināt Krieviju atvilkt savu karaspēku no robežas ar Ukrainu, ASV un Eiropas valstu līderi turpina sarunāties ar Kremli.
Sestdienas, 12. februāra, vakarā notika ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tālsaruna, kas ilga nedaudz vairāk par stundu.
Baidens Putinam sacīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīs plašas cilvēku ciešanas un vājinās Krievijas pozīcijas pasaulē, paziņojis Baltais nams. Viņš esot norādījis, ka Rietumi vēlas diplomātiskā ceļā izbeigt krīzi, bet ir vienlīdz gatavi citiem notikumu attīstības scenārijiem.
Baidens arī brīdināja, ka ASV un tās sabiedrotie reaģēs izlēmīgi un liks Kremlim samaksāt augstu cenu gadījumā, ja Krievija nolems iebrukt Ukrainā.
Vārdā neminēta Baidena administrācijas amatpersona žurnālistiem sacīja, ka ASV un Krievijas prezidentu saruna bijusi konstruktīva, taču tā nav mazinājusi spriedzi.
Amatpersona piebilda, ka joprojām nav skaidrs, vai Putins ir pieņēmis galīgo lēmumu par militāru uzbrukumu Ukrainai.
Savukārt Kremļa padomnieks ārpolitikas jautājumos Jurijs Ušakovs Putina un Baidena sarunu raksturoja kā "līdzsvarotu un lietišķu", neraugoties uz to, ka "histērija" par Krievijas iespējamo iebrukumu Ukrainā esot sasniegusi savu kulmināciju.
Putins Baidenam esot sūdzējies par to, ka rietumvalstis apbruņo Ukrainu un neizdarot pietiekamu spiedienu uz Kijevu, kas "sabotējot" tā dēvētās Minskas vienošanās, kuru mērķis ir izbeigt astoņus gadus ilgušo karadarbību Donbasa reģionā.
Ušakovs arī sacīja, ka Krievija tuvākajā laikā nākšot klajā ar savu reakciju uz ASV un NATO iesniegtajām rakstiskajām atbildēm uz Krievijas pieprasītajām "drošības garantijām" – neuzņemt Ukrainu NATO un izvest sabiedroto spēkus no valstīm, kas aliansē iestājās pēc 1997. gada.
Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans piektdien, 11. februārī, paziņoja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai varētu sākties tuvākajās dienās, savukārt mediji nosaukuši precīzus datumus – 15. vai 16. februāri. Izskan minējumi, ka Krievijas mērķis varētu būt Ukrainas galvaspilsēta Kijeva.
Austrālija svētdien, 13. februārī, paziņoja, ka tā lielāko daļu savu diplomātu no Kijevas evakuēs uz valsts rietumu pilsētu Ļvovu. Līdzīgu lēmumu pieņēmušas arī ASV un Kanāda.
Neraugoties uz rietumvalstu brīdinājumiem par iespējamu Krievijas iebrukumu, Ukrainas amatpersonas cenšas saglabāt mieru.
Donbasā karojošo Ukrainas Apvienoto spēku komandieris Oleksandrs Pavļuks paziņojis, ka bruņotie spēki kontrolē situāciju un ir gatavi atbildēt uz jebkādām ienaidnieku provokācijām.
"Apvienoto spēku vienības regulāri veic kaujas apmācības pasākumus, un tām ir viss nepieciešamais bruņotas agresijas apturēšanai. Visas vienības pilda savus uzdevumus, precīzi ievērojot Minskas vienošanās, un ir gatavas savlaicīgai un adekvātai reakcijai uz iespējamiem draudiem. Saglabājiet mieru un uzticieties Ukrainas bruņotajiem spēkiem," videopaziņojumā sacīja Pavļuks.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas Ārlietu ministrija ir aicinājuši valsts iedzīvotājus neļauties panikai.
KONTEKSTS:
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Tomēr rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai. 12. februārī notika telefonsarunas starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Džo Baidenu, kā arī starp Putinu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Tikmēr Iekšlietu ministrija izstrādājusi plānu gadījumam, ja Latvijā ierodas liels skaits cilvēku no Ukrainas.
Jau pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās. Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
