Sadaļas Sadaļas

Baidens Baltajā namā uzņems Merkeli, lai uzlabotu Trampa laikā sabojātās attiecības

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien, 15. jūlijā, Baltajā namā uzņems Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Tā būs Vācijas ilggadējās vadītājas atvadu vizīte ASV, jo pēc šoruden paredzētajām Bundestāga vēlēšanām Merkele atstās politiku. Viņas attiecības ar iepriekšējo ASV prezidentu Donaldu Trampu bija sarežģītas, tāpēc Merkele nav slēpusi gandarījumu, ka viņa vietā amatā ir stājies Baidens. Taču jāņem vērā, ka ASV un Vācijai ir atšķirīgi viedokļi vairākos būtiskos jautājumos, piemēram, par Ķīnu un Krievijas gāzes cauruļvadu “Nord Stream 2”.

Baidens Baltajā namā uzņems Merkeli, lai uzlabotu Trampa laikā sabojātās attiecībasUldis Ķezberis

Šī būs Vācijas kancleres Angelas Merkeles 19. oficiālā vizīte ASV, bet Džo Baidens būs ceturtais ASV prezidents, ar ko viņa tiksies savas 16 gadus ilgās valdīšanas laikā. Merkelei bija ļoti labas attiecības ar Džordžu Bušu jaunāko un Baraku Obamu, savukārt ar Donaldu Trampu tās bija vēsas.

Uzlabot Trampa laikā sabojātās attiecības

Tramps atklāti kritizēja Merkeles migrācijas politiku, regulāri pārmeta Vācijai nepietiekamus ieguldījumus aizsardzībā, kā arī piedraudēja piemērot lielāku ievedmuitu Vācijā ražotajām automašīnām. Savukārt Merkele 2017. gadā paziņoja, ka Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz savu tuvāko sabiedroto.

Baidena uzvara 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās bija liels atvieglojums Merkelei.

Jūnijā G7 valstu līderu sanāksmes laikā Merkele atzina, ka pēc Trampa aiziešanas no Baltā nama būs vieglāk sastrādāties ar Savienotajām Valstīm. “Saprotiet, Džo Baidena ievēlēšana par Amerikas prezidentu nenozīmē, ka pasaulei vairs nav problēmu. Bet mēs varam strādāt pie tā, lai šīs problēmas risinātu ar jaunu sparu,” teica Vācijas kanclere.

Baidena administrācija pēdējos mēnešos ir daudz darījusi, lai uzlabotu Trampa laikā sabojātās attiecības ar Vāciju.

Maijā ASV valdība nolēma atcelt sankcijas pret uzņēmumu, kas ir atbildīgs par Vāciju un Krieviju savienojošā gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” būvniecību Baltijas jūrā. ASV Valsts departaments paziņoja, ka sankcijas pret uzņēmumu “Nord Stream 2 AG” var negatīvi ietekmēt ASV attiecības ar Vāciju un Eiropas Savienību.

Vienlaikus Baltais nams uzsvēra, ka administrācijas attieksme pret gāzesvadu nav mainījusies. Tas esot Krievijas ģeopolitisks projekts, kas apdraud Eiropas enerģētisko drošību.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pirms dažām nedēļām, apmeklējot Berlīni un tiekoties ar Merkeli, uzsvēra ASV un Vācijas ciešo draudzību.

“Varu godīgi teikt, ka Amerikas Savienotajām Valstīm nav labāka partnera, labāka drauga pasaulē par Vāciju.

Tam pamatā ir kopīgas vērtības un intereses, kā arī kopīga pārliecība, ka visi izaicinājumi, ar kuriem mēs saskaramiem un kas ietekmē mūsu iedzīvotāju dzīves, neviena valsts nevar atrisināt vienatnē,” norādīja Blinkens.

Pēc Baidena stāšanās amatā janvārī viņš ar Merkeli ir ticies divreiz. Viņi abi pagājušajā mēnesī apmeklēja G7 samitu Anglijā un NATO samitu Briselē. Ceturtdien Baidenam un Merkelei būs pirmā nozīmīgā divpusējā tikšanās.

Plašs jautājumu loks, un domstarpību netrūkst

Abiem līderiem paredzēts apspriest plašu jautājumu loku.

Baidens un Merkele runās par nesenajiem izspiedējvīrusu uzbrukumiem, kuros cieta uzņēmumi ASV un citur pasaulē, kā arī par drošības situācijas pasliktināšanos Afganistānā.

Tāpat tiks pievērsta uzmanība cīņai pret koronavīrusu Covid-19 un globālās ekonomikas atveseļošanai pēc pandēmijas.

Baidens atbalsta Pasaules Tirdzniecības organizācijas piedāvājumu uz laiku atteikties no Covid-19 vakcīnu patentu aizsardzības, lai vakcīnas padarītu pieejamākas nabadzīgajām valstīm. Savukārt Vācija neatbalsta šo ideju.

Vairākas cilvēktiesību organizācijas pirms Merkeles vizītes ASV kopīgā paziņojumā aicināja Baidenu izdarīt spiedienu uz Merkeli, lai viņa atbalstītu Covid-19 vakcīnu patentu atcelšanu.

Sagaidāms, ka ASV prezidents arī atgādinās Vācijas kanclerei par Vašingtonas negatīvo attieksmi pret “Nord Stream 2” projektu.

Šķiet, ka lielākās domstarpības ASV un Vācijai ir jautājumā par Ķīnu.

Vašingtona Ķīnu uzskata par lielāko apdraudējumu demokrātiskajai pasaulei un apsūdz Pekinu genocīdā pret uiguru minoritāti autonomajā Siņdzjanas provincē.

Turpretī Vācijas nostāja pret Pekinu ir pragmatiskāka, jo Ķīna ir nozīmīgs Vācijas eksporta noieta tirgus. Merkele atbalstīja Eiropas Savienības un Ķīnas jauno investīciju līgumu, bet sarunās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu ir izvairījusies runāt par uiguriem un Pekinas vēršanos pret demokrātijas atbalstītājiem Honkongā.

Vācijas valdības transatlantiskās sadarbības koordinators Peters Beijers domā, ka, neraugoties uz atsevišķām domstarpībām, Merkeles un Baidena tikšanās Vašingtonā ievadīs jaunu posmu Vācijas un ASV attiecībās. “Es domāju, ka nepietiek, ja vienkārši atgriezīsimies pie “status quo ante” jeb laikā pirms Trampa. Tāpēc mums ir jāapzinās, ka uz mūsu pleciem gulstas liela atbildība, daudz uzdevumu. Tie ir ārpolitiski, ģeostratēģiski un ģeopolitiski uzdevumi, bet vienlaikus arī ļoti konkrēti uzdevumi, kā, piemēram, cīņa ar globālu vīrusu.

Labā ziņa ir tā, ka partneri abās Atlantijas okeāna pusēs atkal konstruktīvi sadarbojas,” Beijers sacīja izdevumam “Handelsblatt”.

Vācijā nesen veiktā aptaujā 66% respondentu atbildēja, ka viņu valsts attiecības ar ASV ir jūtami uzlabojušās pēc Baidena stāšanās amatā. Līdzīgā aptaujā pērn tikai 19% Vācijas iedzīvotāju uzskatīja, ka ASV ir valstij draudzīga sabiedrotā. Šogad tā domāja 42% respondentu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt