ASV prezidentam Džo Baidenam un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam piektdienas, 9. jūlija, vakarā notika aptuveni stundu gara telefonsaruna. Tās laikā abi līderi apsprieda ASV un Krievijas sadarbību cīņā pret kibernoziegumiem.
Pēdējos mēnešos pasaulē strauji ir pieaudzis izspiedējvīrusu uzbrukumu skaits. Šo uzbrukumu laikā hakeri nozog datus no uzņēmumu vai iestāžu datorsistēmām un pieprasa izpirkuma maksu.
ASV varasiestādes apgalvo, ka apjomīgākos izspiedējvīrusu uzbrukumus veic Krievijā bāzēti hakeru grupējumi, kuru darbību nereti piesedzot Krievijas drošības dienesti.
Baltais nams pēc Baidena telefonsarunas ar Putinu paziņoja, ka ASV prezidents Kremļa saimniekam pieprasījis stingrāk vērsties pret Krievijā bāzētiem kibernoziedznieku grupējumiem.
Baidens atkārtoti brīdinājis, ka Savienotās Valstis nepieciešamības gadījumā aizstāvēs savus iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru.
Vēlāk Baltā nama saimnieks apstiprinoši atbildēja uz žurnālista jautājumu, vai ASV varētu uzbrukt serveriem, kurus izmanto ārvalstu hakeri.
Kremlis pēc Putina un Baidena sarunas paziņoja, ka, neraugoties uz Krievijas pausto gatavību kopīgi vērsties pret kibernoziedzniekiem, neviena ASV atbildīgā iestāde pēdējā laikā neesot sazinājusies ar kolēģiem Krievijā.
Kāda vārdā neminēta ASV amatpersona ziņu aģentūrai AFP noliedza Krievijas apgalvojumu, norādot, ka Baidena administrācija vairākkārt ir izteikusi specifiskus lūgumus rīkoties.
Kremļa paziņojumā arī teikts, ka par spīti domstarpībām Krievijai un ASV ir jāsadarbojas kiberdrošības jomā.
Baidena un Putina telefonsaruna notika pēc tam, kad šomēnes izspiedējvīrusa uzbrukuma rezultātā darbību nācās pārtraukt aptuveni 1500 uzņēmumiem visā pasaulē. Šie uzņēmumi izmantoja ASV informāciju tehnoloģiju kompānijas “Kaseya” izstrādātu produktu, caur kuru hakeri nošifrēja uzņēmumu datus.
Krievijā bāzētais hakeru grupējums “REvil” pieprasīja kriptovalūtā izmaksāt 70 miljonus dolāru jeb 59 miljonus eiro par datu atšifrēšanu.
Šis kibernoziedznieku grupējums maijā uzbruka ASV lielākajam degvielas cauruļvadam “Colonial Pipeline”, uz vairākām dienām apturot tā darbību un izraisot degvielas deficītu ASV dienvidaustrumu štatos.
Cauruļvada operators hakeriem samaksāja 4,4 miljonus dolāru (3,6 miljoni eiro), bet ASV varasiestādēm daļu no izpirkuma maksas izdevās atgūt.
Dažas nedēļas vēlāk “REvil” īstenoja izspiedējvīrusa uzbrukumu pasaules lielākam gaļas pārstādes uzņēmumam “JBS”, liekot apturēt darbu tam piederošajās ražotnēs ASV, Kanādā un Austrālijā.
Hakeriem no “JBS” izdevās izspiest 11 miljonus dolāru (9 miljoni eiro).
