Arktikas Nacionālā dabas rezervāta teritorija Aļaskā ir ļoti reti apdzīvota, bet rezervātā mīt daudzas dzīvnieku sugas, tostarp polārlāči, vilki un ziemeļbrieži. 78 000 kvadrātkilometru lielais rezervāts pēc platības ir lielāks par visu Latvijas teritoriju (nepilni 65 000 kvadrātkilometru).
Šaubas par naftas ieguves izdevīgumu
Tiek uzskatīts, ka rezervāta teritorijā atrodas arī ievērojami naftas un dabasgāzes krājumi. Šo resursu izpēte rezervāta teritorijā gadu desmitiem ir bijis strīdu objekts.
Vieni apgalvo, ka naftas urbšana dotu ievērojamas naudas summas un nodrošinātu darbavietas cilvēkiem Aļaskā, tikmēr otra puse uzstāj, ka šādas darbības rada draudus videi un klimatam.
Divas nedēļas pirms prezidenta termiņa beigām toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps atļāva desmit gadus veikt urbšanas darbus šajā dabas rezervātā. Tiesa, no naftas un gāzes nozares interese nebija liela.
Uzņēmumi norādīja, ka ievērojamā naftas cenu krituma apstākļos tie pievērsušies naudas tērēšanai atjaunojamās enerģijas virzienā. Arī vairākas lielās ASV bankas paziņoja, ka tās nefinansēs izpēti šajā reģionā.
Iznomāts tika vien pusmiljons hektāru, ienesot mazāk nekā 15 miljonus ASV dolāru, kas bija daudz mazāk, nekā valdība cerēja. Lai gan aplēses liecina, ka zem zemes atrodas aptuveni 11 miljardi barelu naftas, apkārtnē nav nedz piemērotu ceļu, nedz citas infrastruktūras, tādēļ urbšana ir ļoti dārga.
Republikāņi aizstāv biznesa intereses
Pašreizējais Baltā nama saimnieks Džo Baidens jau pirmajā dienā prezidenta amatā deva rīkojumu pārskatīt Trampa lēmumu. Tagad administrācija apturējusi visus naftas un dabasgāzes iegulu izpētes darbus rezervātā.
Iekšlietu ministrija rakstiskā paziņojumā norāda, ka izpētes darbi apturēti uz laiku, kamēr jautājums tiks visaptveroši izvērtēts, balstoties uz vides likumiem. Ministrija skaidroja, ka Trampa lēmumā par urbšanas tiesību piešķiršanu Arktikas Nacionālajā dabas rezervātā atklātas juridiskas nepilnības.
Lēmumu par izpētes darbu apturēšanu apsveica Aļaskas pamatiedzīvotāji, kas norādījuši, ka šis ir solis pareizajā virzienā. Tikmēr republikāņu senatori pauda kritiku, uzsverot, ka šāds lēmums kaitē Aļaskas ekonomikai un apdraud ASV enerģētisko drošību.
Tikmēr Aļaskas Rūpniecības attīstības un eksporta pārvalde paziņoja, ka ir vīlusies lēmumā, un tai nav pamata uzskatīt, ka vides analīze bijusi nepietiekama. Arī Aļaskas gubernators Maiks Danlīvijs pauda sašutumu, uzstājot, ka Trampa administrācijas pārdotie nomas līgumi “ir derīgi un federālā valdība tos nevar atņemt”.
Baidens sola cīnīties pret klimata pārmaiņām
Aļaskai ieņēmumi no naftas ir ļoti svarīgi, un katrs iedzīvotājs katru gadu no štata pastāvīgā fonda saņem čeku par aptuveni 1600 ASV dolāriem.
Kopš stāšanās amatā Baidens ir apņēmies krasi samazināt ogļskābās gāzes emisijas, tādēļ klimata jautājumiem pievērsta pastiprināta uzmanība.
“Tā ir visas valdības pieeja – nostādīt klimata pārmaiņu jautājumu mūsu iekšējās, drošības un ārpolitikas centrā. Mūsu plāni ir ambiciozi, bet mēs esam Amerika, mēs esam drosmīgi.”
Baidena administrācija pagājušajā nedēļā pievīla vides aktīvistus, kad Tieslietu ministrija aizstāvēja Trampa prezidentūras laikā pieņemto lēmumu apstiprināt lielu naftas ieguves projektu Aļaskas ziemeļos.
