Panorāma

Ārsti atbalsta pakāpenisku ierobežojumu mīkstināšanu

Panorāma

Miris Mārtiņš Rītiņš

NATO: Eiropā pastāv reāls bruņota konflikta risks

Baidens aicina ASV pilsoņus nekavējoties atstāt Ukrainu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien aicināja ASV pilsoņus nekavējoties atstāt Ukrainu un brīdinājis par potenciālu lielu konfliktu ar Maskavu, ja ASV un Krievijas karavīri iesaistītos savstarpējā konfrontācijā.

"Amerikāņu pilsoņiem vajadzētu aizbraukt, vajadzētu aizbraukt tagad," Baidens sacīja intervijā telekanālam "NBC News".

"Mums ir darīšana ar vienu no lielākajām armijām pasaulē. Šī ir ļoti atšķirīga situācija, un viss var ātri kļūt nekontrolējams," teica Baidens.

Baidens vēlreiz apliecināja, ka viņš nekādos apstākļos nesūtīs ASV karavīrus uz Ukrainu, pat ne lai glābtu amerikāņus Krievijas iebrukuma gadījumā.

"Tas ir pasaules karš. Kad amerikāņi un krievi sāk šaut cits uz citu, mēs esam ļoti atšķirīgā pasaulē," sacīja Baidens. 

ASV Valsts departaments ceturtdien aicināja ASV pilsoņus nebraukt uz Ukrainu, bet tur esošos ASV pilsoņus nekavējoties doties prom, izmantojot komerciālos vai citus privātpersonām pieejamos transportlīdzekļus. 

Arī Lielbritānijas Ārlietu ministrija piektdien aicinājusi Lielbritānijas pilsoņus nekavējoties izceļot no Ukrainas. Ministrija arī ieteica Lielbritānijas pilsoņiem tagad nedoties uz Ukrainu.

"Vēstniecība joprojām ir atvērta, taču nevarēs sniegt konsulāro palīdzību klātienē," paziņoja ministrija.

Tiem, kas nolemj palikt Ukrainā, jāsaglabā modrība, pastāvīgi jāpārskata savi izceļošanas plāni un jāpārliecinās, ka ceļošanas dokumenti ir kārtībā, paziņoja ministrija.

Baidens noraidīja iespējamu amerikāņu glābšanu Ukrainā, pajautājot, "kā jūs vispār viņus atradīsiet?"

"Es ceru - pat ja [Krievijas prezidents Vladimirs Putins] ir pietiekami liels muļķis, lai iebruktu, viņš tomēr ir pietiekami gudrs, lai nedarītu neko, kas negatīvi ietekmētu amerikāņu pilsoņus," sacīja Baidens.

Baidens piebilda, ka viņam tas nav jāsaka Putinam,  jo "viņš to zina".

Savukārt ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens sacīja: "Vienkārši izsakoties, mēs arvien redzam ļoti satraucošas Krievijas eskalācijas pazīmes, tostarp jaunu spēku ierašanos pie Ukrainas robežas. Tagad ir laiks, kad iebrukums varētu sākties jebkurā brīdī. Tas var notikt arī Olimpisko spēļu laikā."

Kaut arī amerikāņu karavīri palīgā nedodas, Ukraina saņem arvien jaunu militāro aprīkojumu.

Vakarnakt Kijevas lidostā ieradās jaunākā krava, kas ir daļa no aptuveni 200 miljonu dolāru vērtās ASV palīdzības Ukrainai. Tā ietver prettanku raķetes, granātas un citu militāro aprīkojumu.

Arvien turpinās militārās mācības gan Ukrainā, gan Krievijā un Baltkrievijā, kas sevišķi pierobežas iedzīvotājiem rada konstantu spriedzi par iespējamu eskalāciju.

"Jā, redzēju kādas desmit militārās automašīnas. Nezinām, kas var notikt. Dzīvojam kā uz vulkāna. Nevēlos rādīties televīzijā, jo man tad būs problēmas, atgriežoties mājās," komentēja kāds baltkrievu autovadītājs.

"Krievi mūs apdraud. Jūs zināt, kas notiek. Ko es jums varu pateikt... Esam gatavi uz jebkurām briesmām atbildēt ar visiem saviem spēkiem," sacīja kāds ukraiņu karavīrs.

Līdz šim diplomātiskie centieni rast risinājumu arvien pieaugošajai spriedzei beigušies bez būtiskiem rezultātiem.

Pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona tikšanās ar prezidentu Vladimiru Putinu, ASV amatpersonas vai nu klusējušas, vai pat izteikušās skeptiski par Elizejas pils saimnieka panākumiem Krievijas atturēšanā no uzbrukuma Ukrainai. Piesardzība patiesi ir liela, jo Krievija turpina koncentrēt spēkus pie robežas un neveic soļus krīzes deeskalācijā. Drīzāk pretēji ar mācībām Baltkrievijā un Azovas un Melnajā jūrā spriedzi vēl vairāk saasinājusi.

KONTEKSTS:

Jau pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti