Militārais apvērsums Mjanmā, Brazīlijas prezidenta Žaira Bolsonaru mēģinājumi diskreditēt valsts vēlēšanu sistēmu, Haiti prezidenta slepkavība un vairāki apvērsumi Āfrikā. Tie ir tikai daži notikumi, kas 2021. gadā pasliktināja demokrātijas stāvokli pasaulē.
Uz šāda drūma fona ceturtdien un piektdien norisināsies ASV prezidenta Džo Baidena rīkotais virtuālais demokrātijas samits. Pasākuma mērķis ir stiprināt demokrātiju pasaulē laikā, kad daudzās valstīs pie varas nostiprinās autoritāras valdības. Pasākuma dalībnieki varēs iepazīstināt ar konkrētiem ierosinājumiem, lai ne tikai stiprinātu demokrātiju un aizsargātos pret autoritārismu, bet arī veicinātu cilvēktiesību ievērošanu un izkaustu korupciju.
Samita laikā publiskos sarakstu ar valstīm, kuras ir apņēmušās ierobežot tādu tehnoloģiju eksportu, ko represīvas valdības var izmantot cilvēktiesību pārkāpšanā.
Viesu saraksts mulsina
110 valstis, tostarp Latvija, ir ielūgtas piedalīties samitā, taču ne visas no tām ir uzskatāmas par pilnībā demokrātiskām.
Saskaņā ar domnīcas „Freedom House” veidoto „Demokrātijas indeksu” 77 no ielūgtajām valstīm ir uzskatāmas par „brīvām” vai pilnībā demokrātiskām, 31 valsts ir „daļēji brīva”, bet trīs valstis – Irāka, Angola un Kongo Demokrātiskā Republika – novērtētas kā „nebrīvas”.
Viesu saraksts raisa jautājumus. Uz samitu nav ielūgta Eiropas Savienības dalībvalsts Ungārija un NATO dalībvalsts Turcija, bet dalībnieku vidū būs Pakistāna un Filipīnas, kas regulāri ir apsūdzētas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos.
Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki paskaidroja, ka kādas valsts uzaicināšana vai neuzaicināšana nav jāuztver kā uzslava vai nosodījums.
„Demokrātijas samits ir izdevība vienkopus pulcēt ASV amatpersonas, pilsoniskās sabiedrības līderus un ārvalstu vadītājus, kuri pārstāv ļoti dažādas pieredzes, lai runātu par demokrātijas stiprināšanu, cīņu pret autoritārismu un korupciju, kā arī cilvēktiesību veicināšanu.
Uzaicinājums piedalīties nav apstiprinājuma zīmogs attiecīgo valstu pieejai demokrātijai, bet neuzaicināšana nav zīmogs par noraidīšanu.
Mēs vēlamies, lai pasākumā būtu pārstāvēts plašs valstu līderu loks, plašs privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju loks,” sacīja Psaki.
Apvienojas pret Ķīnu un Krieviju
Uz demokrātijas samitu nav ielūgtas arī Ķīna un Krievija.
Politikas zinātniece Steisija Godāra uzskata, ka sanāksme dod iespēju ASV prezidentam Baidenam mobilizēt atbalstu Vašingtonas centieniem ierobežot Ķīnas un Krievijas autoritārās ietekmes palielināšanos.
„Demokrātisko valstu sapulcināšana daudzējādā ziņā ir stratēģija, kuras nolūks ir novilkt līniju starp Savienotajām Valstīm, to sabiedrotajiem un Krieviju, Ķīnu, un mēģināt pierunāt šīs valstis izvēlēties. Nav pārsteidzoši, ka tas atsevišķām valstīm rada neērtības. Piemēram, Dienvidkorejas un Vācijas ekonomiskā labklājība ir atkarīga no Ķīnas,” Godāra sacīja intervijā raidsabiedrībai „Voice of America”.
Ķīnu īpaši ir aizskāris ASV lēmums uz samitu ielūgt Taivānu, ko Pekina uzskata par savu separātisko provinci.
Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Le Jučens paziņojis, ka Baidena demokrātijas samits veicinās globālo šķelšanos.
„Tas iedala valstis dažādos hierarhijas līmeņos, apzīmē tās kā „demokrātiskas” vai „nedemokrātiskas” un kritizē citu valstu demokrātiskās sistēmas.
Tiek apgalvots, ka to dara demokrātijas labā. Bet patiesībā tas ir pretējs demokrātijai.
Tas nenāks par labu globālajai solidaritātei un sadarbībai un neveicinās globālo attīstību,” paziņoja Le Jučens.
Ķīnas amatpersona arī apšaubīja ASV morālās tiesības rīkot demokrātijas samitu, atgādinot par janvārī notikušo bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju iebrukumu ASV Kongresa ēkā.
Baidena administrācija apgalvo, ka samita mērķis ir apliecināt demokrātiju galveno spēku – spēju atzīt savas nepilnības un izlabot tās.
