Babiša vadītā partija “ANO 2011” gan ieguva visvairāk deputātu vietu (72), taču pret to apvienojušās piecas citas partijas, kam kopā būs pārliecinošs vairākums parlamentā (108 no 200 vietām).
Pirātu un mēru savienība
Valdības veidošanas procesu apgrūtina tas, ka Čehijas prezidents Milošs Zemans ir nonācis slimnīcā un nav zināms, kad viņš varētu pilnvērtīgi atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas.
Babiša izveidotā populistiskā kustība “ANO 2011” parlamenta vēlēšanās saņēma 27,2% balsu, bet nedaudz vairāk (27,7%) ieguva centriski labējo partiju apvienība “Spolu” jeb “Kopā”. Šīs apvienības līderis Petrs Fiala ir reālākais pretendents uz Čehijas premjera posteni.
Valdības veidošanā grasās iesaistīties vēl vairākas partijas, piemēram, apvienība ar kolorīto nosaukumu “Pirātu un mēru savienība”, kas ieguvusi 15,5% balsu.
Ja partijas turēs solījumus un apvienosies pret Babišu, palikt premjerministra amatā viņam kļūs neiespējami. Babiša skaidrojums par vēlēšanu rezultātu bija lakonisks: “Pret mums bija nostājušās piecas partijas ar vienu mērķi – gāzt Babišu.”
Interešu konflikts
67 gadus vecais Babišs bija cerējis noturēties pie varas, solot palielināt sabiedriskā sektora algas un pensijas, kā arī kritizējot Eiropas Savienību, īpaši tās migrācijas politiku.
Viņa oponenti tikmēr kritizējuši valsts parāda palielināšanu populistisku mērķu vārdā un ilgstoši saskatījuši viņa kā politiķa interešu konfliktu, pārvaldot savu biznesa impēriju.
Babiša vārds bija parādījies arī tikko publicētajos “Pandoras dokumentos”, kur tika atklātas viņa uzņēmumu ārzonu shēmas, iegādājoties 14 miljonus eiro vērtas villas Francijā.
Arī cīņā pret Covid-19 pandēmiju Babiša valdība nav bijusi pārāk sekmīga – pēc mirušo skaita uz miljonu iedzīvotāju Čehija ierindojas septītajā vietā pasaulē.
Vadīja valsti kā uzņēmumu
Čehijas politikas analītiķi spriež, ka Babiša aiziešana iezīmētu politiskā populisma ēras beigas vēl vienā Eiropas valstī.
“Babišs bija pieradis pieņemt lēmumus nekavējoties – man ir ideja, gribu to izpildīt un likšu to izpildīt! Tas bija viņa biznesa stils, ko viņš centās ieviest politikā.
Tāpēc, iespējams, lielākās pārmaiņas pašlaik būs atgriešanās pie, teiksim tā, vairāk tradicionālas politiskās sistēmas,” uzskata Prāgas Universitātes profesors Petrs Justs.
Koalīcijas sarunas pašlaik apgrūtina gan lielais parlamentā iekļuvušo partiju skaits, gan arī Čehijas prezidenta Miloša Zemana veselības stāvokļa pasliktināšanās uzreiz pēc vēlēšanu rezultātu pasludināšanas. Zemans tiek uzskatīts par ciešu Babiša sabiedroto un citstarp par vienu no Krievijai draudzīgākajiem politiķiem Eiropā.
Jaunā valdība atturēsies no konfliktiem ar Briseli
Kā norāda ārsti, 77 gadus vecā Zemana veselības stāvoklis saasinājās hronisku slimību dēļ – ar pārmērīgu smēķēšanu un alkohola lietošanu ilgstoši saistītais prezidents sirgst no cukura diabēta izraisītām komplikācijām.
“Iemesls viņa hospitalizācijai ir komplikācijas, kas saistītas ar viņa hroniskajām slimībām, kuras tiek ārstētas mūsu slimnīcā. Tas nozīmē, ka zinām precīzu diagnozi un varam piedāvāt attiecīgu ārstēšanu,” pavēstīja slimnīcas pārstāvji.
Tikmēr ārpolitiski Babiša aiziešana varētu nozīmēt vēl viena sabiedrotā zaudēšanu Polijai, kuras valdība pēdējās dienās vēl vairāk saasinājusi attiecības ar Eiropas Savienību. Jaunās valdošās koalīcijas aprisēs eksperti saskata attālināšanos no konfrontācijas ar Briseli.
“Topošajai valdībai, ja to izdosies apstiprināt, no ģeopolitiskā skatu punkta būs ļoti skaidra prorietumnieciska orientācija. Tas nozīmē, ka nevaram gaidīt draudus tam, ka pēkšņi varētu notikt kāds referendums par aiziešanu no NATO vai Eiropas Savienības,” secina profesors Justs.
