To sauc par cilvēku pin-pongu. Āzijas dienvidaustrumu valstis, Indonēzija, Malaizija un Taizeme, atsakās uzņemt bēgļus un sūta kuģus jūrā, nevis lai izglābtu tos, kā tas notiek Eiropas dienvidos, bet gan tieši otrādi – lai izraidītu laivas no savām teritorijām. Šad tad, reaģējot uz ANO sašutumu, viņi jūrā izmet pakas ar humāno palīdzību.
Plaša laivu atraidīšanas operācija šogad jūrā tika izvērsta pēc tam, kad Taizemes varas iestādes džungļos atrada nelegālo patvēruma meklētāju nometnes un arī desmitiem kapu.
Nevēlamie bēgļi, viņu vidū daudz sieviešu un bērnu, pārpildītajās laivās dzīvo antisanitāros apstākļos, un jau ir zināmi gadījumi, kad cīņā par pārtiku cilvēki tiek pārsviesti pāri bortam.
Viena tāda laiva ar aptuveni 800 patvēruma meklētājiem pavadīja jūrā pat divus mēnešus.
Laivu pameta arī apkalpe un braucienu sarīkojušie cilvēku kontrabandisti, un galu galā tā nogrima. Tikai tad patvēruma meklētāji tika izglābti un nogādāti krastā. Dažreiz bēgļiem palaimējas tikt vietējo zvejnieku laivās. Krastā viņi nonāk izbadējušies, atūdeņojušies un pilnīgi bezspēcīgi.
Pastāv bažas, ka šādā situācijā Andamanu jūrā varētu būt iesprostoti tūkstošiem patvēruma meklētāju no Mjanmas un Bangladešas.
No pārsvarā budistu apdzīvotās Mjanmas izmisumā bēg rohingju musulmaņi, kas valstī netiek atzīti par pilsoņiem un kur viņiem draud vajāšana. Savukārt bēgļu rindās sastopamie Bangladešas pilsoņi ir ekonomiskie patvēruma meklētāji, kas bēg no nabadzības.
"Mūsu prezidentam nepatīk musulmaņi. Viņš saka, ka ieliks mūs cietumā uz 20, 30 vai 40 gadiem," pastāstīja Mjanmas bēglis Muhameds.
Savu bīstamo ceļojumu nelegālie Āzijas patvēruma meklētāji sāk katru gadu pirms musonu lietus sezonas atnākšanas. Lai apspriestu saasinājušos krīzi, Taizeme 29.maijā rīkos sanāksmi 15 valstīm, taču Mjanma paziņoja, ka var neierasties uz to, jo neuzskata to par valsts problēmu, bet gan par trūkumiem cilvēku tirdzniecības apkarošanā un arī Taizemes tiesiskuma sistēmā.
