Āzijas un Klusā okeāna reģiona līderu samita uzmanības centrā bija diskusijas par ciešāku reģiona ekonomisko sadarbību.
Sanāksmes laikā Ķīnas prezidents Si Dziņpiņs nāca klajā ar piedāvājumu noslēgt vienošanos par Āzijas un Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības zonas izveidi, norādot, ka pašreizējai globālajai finanšu atlabšanai joprojām stāv priekšā daudz un dažādi izaicinājumi.
Pēc Si Dziņpiņa vārdiem, pastiprinot sadarbību, izdotos arī nodrošināt stabilu pamatu ilgtermiņa attīstībai. Sanāksmes noslēgumā līderi vienojušies šādu iniciatīvu atbalstīt.
Sagaidāms, ka brīvās tirdzniecības zonas izveides iespējas tiks pētītas nākamos divus gadus. Jau tagad daži eksperti uzskata, ka šis brīvās tirdzniecības līgums tiek veidots kā pretspēks Amerikas Savienoto valstu paralēli plānotajam Transatlantiskās partnerības līgumam, kurā ir iekļautas 12 valstis, izņemot Ķīnu. Tāpat tiek uzskatīts, ka ar šo līgumu ASV apliecina savu koncentrēšanos uz Āziju un cenšas nostiprināt savu ietekmi reģionā, pretojoties Ķīnas pieaugošajai ietekmei.
Sanāksmes laikā ASV prezidents Baraks Obama gan noliedzis, ka ASV mēģina ierobežot Ķīnu, uzsverot, ka, sadarbojoties ASV un Ķīnai, ieguvēja būs visa pasaule. Cita starpā abas valstis tikšanās laikā panākušas progresu arī jautājumā par tarifu atcelšanu dažādām tehnoloģijām.
Gan Ķīnas, gan ASV līderi vienlaicīgi savās uzrunās uzsvēruši, ka tieši viņu vadītajām valstīm Klusā okeāna reģionā būtu jāuzņemas vadošā loma.
APEC sanāksmes kuluāros notikušas arī vairākas divpusējās līderu sarunas. Vislielākā uzmanība tika pievērsta Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunām ar ASV prezidentu Baraku Obamu, kā arī atsevišķām diskusijām ar Austrālijas premjerministru Toniju Ebotu. Sarunās ar Obamu apspriestas Krievijas un ASV divpusējās attiecības, kā arī situācija Irānā, Sīrijā un, protams, arī Ukrainā.
Arī Austrālijas premjerministrs Ebots bija solījis konfrontēt Putinu jautājumā par Malaizijas aviolainera notriekšanu Ukrainas austrumos, jo bojā gājušo vidū bija daudz austrāliešu, bet vairums sākotnējo versiju liecina, ka lidmašīnu notrieca prokrieviskie kaujinieki ar krievu raķešu iekārtu. Kā norāda Rietumu mediji, nekāda īpašā konfrontācija gan nav sanākusi, jo Ebots un Putins esot bijuši vienisprātis, ka šīs katastrofas lietā ir nepieciešama pamatīga izmeklēšana.
Otra nozīmīgākā tikšanās bija starp Si Dziņpiņu un Japānas premjerministru Šindzo Abi. Ķīnas un Japānas attiecības pēdējo gadu laikā ir bijušas visai saspringtas, galvenokārt teritoriālo strīdu dēļ, un šī bija pirmā abu valstu līderu tikšanās triju gadu laikā. Kā pēc tikšanās atzinis Šindzo Abe, par spīti domstarpībām Ķīnai un Japānai vajag vienai otru.
Šajā samitā tika pārrunāta arī Ukrainas krīze. Kaut arī iepriekš neplānota, tā kuluāros notika arī ASV prezidenta Baraka Obamas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina saruna. Vēlāk tika paziņots, ka lielvalstu līderi apsprieduši situāciju Sīrijā un Ukrainā, kā arī Irānas jautājumu.
