Armēnija sestdien, 3. oktobrī, paziņoja, ka sadursmēs ar Azerbaidžānas spēkiem nogalināts 51 Kalnu Karabahas karavīrs. Valdība savā mājaslapā publicējusi kritušo vārdus.
Kalnu Karabaha
Kalnu Karabaha padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma tā ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, taču tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Azerbaidžānas spēki sestdien sāka virzīties Kalnu Karabahā no dienvidiem un ziemeļiem, veicot tā dēvēto spīļu manevru.
Azerbaidžānas bruņotie spēki iesaistījuši kaujās Kalnu Karabahā jaunu spēkus, paziņoja Armēnijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Arcruns Ovanisjans.
"Pretinieks iesaistījis kaujā jaunus spēkus. Mūsējie izrāda varonīgu pretestību," Facebook" raksta Ovanisjans.
Tikmēr Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretāre Šušana Stepanjana paziņoja, ka ziemeļu un dienvidu virzienos notiek sīvas kaujas.
"Pretinieks koncentrējis lielus spēkus un pārgājis uzbrukumā. Armēnijas vienības aptur pretinieka kustību, nodarot lielus zaudējumus," pavēstīja Stepanjana.
Viņa pavēstīja, ka Kalnu Karabahas spēki atvairījuši ofensīvu un sākuši pretuzbrukumu un ka cīņas notiek citos flangos.
Ministrijas pārstāvji arī paziņoja, ka sestdienas rītā notriektas trīs Azerbaidžānas gaisa spēku lidmašīnas.
Kalnu Karabahas līderis Arajiks Harutjunjans paziņoja, ka ar Azerbaidžānas spēkiem izvērsusies "beidzamā kauja".
"Tauta un dzimtene ir apdraudētas. Ir pienācis laiks visai tautai kļūt par spēcīgu armiju," viņš pavēstīja žurnālistiem pirms pievienošanās karavīriem kaujas laukā.
Kalnu Karabahas armijas pārstāvis Surens Sarumjans paziņoja, ka Azerbaidžānas spēki pielieto aviāciju, bezpilota lidaparātus un tankus, taču saskārušies ar "varonīgu pretestību".
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās spēki ieņēmuši jaunas pozīcijas un attīrījuši teritoriju no ienaidnieka spēkiem.
Atbilstoši apstiprinātai informācijai kopš karadarbības atsākšanās konfliktā dzīvību zaudējuši vismaz 200 cilvēku, arī 30 civilisti.
Pastāv bažas, ka konflikts var izvērsties vispārējā karā, kurā var tikt ierautas arī ārvalstis – Turcija un Krievija.
KONTEKSTS:
27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
2. oktobrī Armēnija izteica gatavību sadarboties ar starptautiskajiem starpniekiem, lai strīdīgajā Kalnu Karabahas reģionā panāktu pamieru ar Azerbaidžānu.
