Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas paudušas šaubas par vēlēšanu godīgumu, atgādinot par opozīcijas politiķu arestiem, kā arī opozīcijas ierobežotajām iespējām rīkot aģitācijas pasākumus.
Vadošās opozīcijas partijas, ieskaitot Demokrātisko spēku nacionālo padomi (DSNP), partiju "Musavat" ("Vienlīdzība") un Azerbaidžānas Demokrātisko partiju, vēlēšanas boikotēja. DSNP balsojumu nodēvējusi par vēlēšanu "imitāciju".
Cits nozīmīgs opozīcijas spēks - partija "Republikāņu alternatīva" - paziņojusi, ka rezultātus neatzīs.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija atteikusies sūtīt uz savus novērotājus uz šīm vēlēšanām, skaidrojot savu lēmumu ar ierobežojumiem, ko Azerbaidžānas varas iestādes noteikušas tās novērošanas misijai. Tas bija pirmais gadījums Azerbaidžānas vēsturē, kad starptautiskie novērotāji šādi rīkojušies.
Kopš prezidenta Ilhama Alijeva nākšanas pie varas 2003.gadā starptautiskie novērotāji nevienas vēlēšanas Azerbaidžānā nav atzinuši par brīvām un godīgām.
Tikmēr galvenā opozīcijas partija par vēlēšanu balsojumu paziņoja pēc tam, kad amatpersonas vēlēšanās ļāva piedalīties tikai 24 no 73 izvirzītajiem kandidātiem.
Prezidents Ilhams Alijevs un viņam lojālie spēki valdījuši Azerbaidžānu kopš 2003.gada, kad viņš pārņēma varas grožus pēc tam, kad nomira viņa tēvs – iepriekšējais Azerbaidžānas prezidents un bijušais padomju Azerbaidžānas līderis Heidars Alijevs, kurš nāca pie varas pēc 1993.gada valsts apvērsuma.
