Azerbaidžānas amatpersonas informēja, ka mājās atgriezušies divi gūstekņi. Tomēr pagaidām netiek sniegta plašāka informācija par kopējo apmaināmo cilvēku skaitu un grafiku. Armēnija nesen apsūdzēja kaimiņvalsti, ka tā novilcina šo procesu, un sagūstīto atbrīvošanu var vērtēt kā labas gribas žestu.
Vienlaikus abu valstu pārstāvji ziņo par pamiera režīma pārkāpumiem.
Oficiālā Baku informēja, ka Kalnu Karabahā pēdējā mēneša laikā sadursmēs ar armēņu spēkiem gājuši bojā četri karavīri. Kāda kaujinieku grupa nav pametusi Kalnu Karabahu un uzbrukusi militārajam postenim.
Savukārt Armēnijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka pretinieks pastiprinājis militāro klātbūtni apgabalā un cīņās izmantojis smago artilēriju. Par laimi konfliktus izdevies noregulēt, pateicoties Krievijas miera uzturētāju rīcībai.
KONTEKSTS:
Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27. septembrī. Vairāku nedēļu garumā centieni apslāpēt konfliktu un karadarbību izbeigt bija nesekmīgi, jo abas puses stingri turējās pie savām pozīcijām un nevēlējās viena otrai piekāpties. Tomēr ar Krievijas starpniecību vienošanās par karadarbības izbeigšanu tika panākta.
9. novembra Kalnu Karabahas pamiera vienošanās paredz, ka armēņu un azerbaidžāņu armijas paliek pēdējā konflikta eskalācijas posmā ieņemtajās pozīcijās. Tas nozīmē, ka Azerbaidžānas kontrolē paliek Kalnu Karabahas pamatteritorijas dienviddaļa un visa buferzonas dienviddaļa.
Saskaņā ar vienošanos Armēnijai bija jāatdod Azerbaidžānas kontrolē trīs drošības buferzonas rajoni - Agdamas, Keļbadžaras un Lačinas rajons.
