Glābēji stundām drupās meklēja upurus un izdzīvojušos. Azerbaidžānas prezidents uzbrukumu nosauca par kara noziegumu un brīdināja Armēniju, ka tai par notikušo būs jāatbild.
“Šo uzbrukumu rezultātā tika nogalināti un ievainoti mūsu pilsoņi, mājas sagrautas vai nopietni sabojātas. Tomēr šī gļēvā rīcība nesalauzīs Azerbaidžānas iedzīvotāju gribu,” sacīja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs.
Armēnija savukārt apsūdzējusi Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas apdzīvoto vietu, tostarp neatzītās armēņu republikas galvaspilsētas Stepanakertas apšaudīšanu. Armēnijas Aizsardzības ministrija noliedza Azerbaidžānas teritorijas apšaudi, apgalvojot, ka to nesot darījuši nedz Armēnijas armijas, nedz starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas spēki.
KONTEKSTS:
27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru. Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
2. oktobrī Armēnija izteica gatavību sadarboties ar starptautiskajiem starpniekiem, lai strīdīgajā Kalnu Karabahas reģionā panāktu pamieru ar Azerbaidžānu. 3. oktobrī Azerbaidžānas spēki uzsāka jaunu plaša mēroga uzbrukumu Kalnu Karabahai. 10. oktobrī stājās spēkā vienošanās par uguns pārtraukšanu.