Mācībās, kas ilgs vairākas dienas, tiks izmantotas arī raķešu un artilērijas sistēmas, atklāja ministrija, noraidot Armēnijas pārmetumus robežas pārkāpumos.
Armēnija iepriekš ziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri ieņēmuši apgabalu Sjunikas reģionā, ko Armēnija uzskata par savu teritoriju. Armēnija to nodēvēja par pilnīgi nepieņemamu iejaukšanos valsts suverenajā teritorijā.
Azerbaidžāna savukārt skaidroja, ka tās karavīri pēc laikapstākļu uzlabošanās kalnos nodrošinājuši faktisko robežu ar Armēniju.
Armēnija draudēja īstenot pretpasākumus, ja Azerbaidžāna neatvilks savus spēkus.
Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels aicināja abas puses savaldīties un samazināt spriedzi.
Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien aicināja abas valstis ievērot pamieru, kas tika noslēgts novembrī.
Pērnā gada 9. novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6000 cilvēku.
Vienošanās, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju, paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
