Vienošanās sākotnēji paredzēja, ka armēņu spēkiem jānodod Azerbaidžānai kontrole pār Keļbadžaras rajonu līdz šodienai. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs esot piekritis pagarinājumam humānu apsvērumu dēļ pēc Armēnijas lūguma un sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Pēc pamiera vienošanās parakstīšanas Keļbadžaras iedzīvotāji steigušies pamest savas mājas. Vairāki cilvēki nodedzinājuši savus īpašumus, nevēloties atstāt tos azerbaidžāņiem.
9. novembra Kalnu Karabahas pamiera vienošanās paredz, ka armēņu un azerbaidžāņu armijas paliek pēdējā konflikta eskalācijas posmā ieņemtajās pozīcijās. Tas nozīmē, ka Azerbaidžānas kontrolē paliek Kalnu Karabahas pamatteritorijas dienviddaļa un visa buferzonas dienviddaļa.
KONTEKSTS:
27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevies atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, taču to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
Pamiera vienošanās paredz, ka tagad armēņi Azerbaidžānas kontrolē atgriezīs trīs Kalnu Karabahai pieguļošus rajonus.
