Sadaļas Sadaļas

Aviācijas eksperti: Pāragri spriest par Baltkrievijas aviosatiksmes ierobežošanas ekonomiskajām sekām

Aizliegums Baltkrievijas nacionālajai aviokompānijai “Belavia” lidot uz Eiropas Savienības (ES) valstīm būs sāpīgs, taču pagaidām ir pāragri spriest, cik lieli būs ekonomiskie zaudējumi. Par to ir vienisprātis vairums aviācijas ekspertu, kuri pēdējās dienās rūpīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc tur notikušās aviokompānijas “Ryanair” lidmašīnas aizturēšanas. Arī Baltkrievijas kaimiņvalstis, tostarp Latvija, rēķinās ar iespējamiem zaudējumiem, taču augstāk par tiem stāda pasažieru un gaisa telpas drošību. 

Pāragri spriest par Baltkrievijas aviosatiksmes ierobežošanas ekonomiskajām sekāmUģis Lībietis

Lai arī Baltkrievijas attiecības ar tās kaimiņvalstīm jau gadiem ilgi ir ļoti svārstīgas un brīžiem grūti prognozējamas, neko tādu nevarēja teikt par lidojumiem Baltkrievijas gaisa telpā. Vēl jo vairāk – pēc 2014. gada notikumiem, kad virs Ukrainas austrumiem tika notriekta Malaizijas aviolīniju lidmašīna, par nedrošu tika uzskatīta tieši Ukrainas gaisa telpa un daudzi aviopārvadātāji kā drošāku izvēlējās tieši Baltkrieviju.

Aizlieguma ietekme uz Baltkrieviju

Katru dienu Baltkrievijas teritoriju šķērso aptuveni 400 dažādu lidojumu, lielākajai daļai no tiem šī valsts nav gala mērķis, un Baltkrievija tiek uzskatīta par ļoti nozīmīgu teritoriju lidojumiem, kas savieno Āziju un Eiropu.

Kā liecina organizācijas “Eurocontrol” sniegtie dati, par savas gaisa telpas šķērsošanu Baltkrievija iekasē aptuveni 250–770 eiro atkarībā no lidmašīnas izmēra. Kā skaidroja baltkrievu aviācijas eksperts Bogdans Daļince, jebkurai valstij tie ir ļoti viegli ienākumi.

“Aviosatiksmes pakalpojumu sniedzēji katrā valstī nodrošina lidmašīnu lidojumus un to koordinēšanu, iekasējot naudu par katru nolidoto kilometru, ņemot vērā lidmašīnas svaru. Valstīm, virs kurām notiek šis tranzīts, sadarbība ar aviopārvadātājiem ir ekonomiski ļoti izdevīga, jo tā faktiski ir iespēja taisīt naudu no gaisa,” norādīja Daļince.

“Eurocontrol” ziņo, ka 2019. gadā tā par labu Baltkrievijai ir iekasējusi aptuveni 85 miljonus eiro. 

Pārlidojumu aizliegšana faktiski nozīmēs šīs summas samazināšanos aptuveni uz pusi.

Pagaidām ir grūti prognozēt, ar cik lieliem zaudējumiem jārēķinās Baltkrievijas nacionālajai aviokompānijai “Belavia”. Laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam kompānija strauji kāpināja savu peļņu no 15 līdz 84 miljoniem eiro, taču pagājušais gads, kas pagāja Covid-19 pandēmijas zīmē, arī “Belavia” nesa gandrīz 30 miljonu eiro zaudējumus. 

Tāpat starp 10 populārākajiem “Belavia” galamērķiem tikai viens atrodas ES – tā ir Viļņa. Pārējie – Maskava, Sanktpēterburga, Kaļiņingrada, Tbilisi, Kijeva, Nursultana – austrumu virziens. 

Spiediens liek Baltkrievijai atkal mesties Krievijas apskāvienos

Aizliegums “Belavia” lidot uz Eiropas valstīm baltkrievu sabiedrībā tiek vērtēts ļoti neviennozīmīgi, jo arī demokrātisko spēku līderi, aicinot Rietumus domāt par sankcijām pret pašreizējā valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu, iestājās pret “Belavia” lidojumu aizliegumu, jo tas ir viens no veidiem, kā potenciāli apdraudētajiem baltkrieviem pamest valsti.

Kā norādījuši komentētāji, Baltkrievijas izolēšana no Eiropas gaisa telpas, nenoliedzami, būs trieciens Baltkrievijai, taču būtu nepareizi domāt, ka tas varētu spēcīgi iedragāt Lukašenko politiskās pozīcijas. Lai lidojumu aizliegumu pastiprinātu, būtu nepieciešamas daudz izlēmīgākas sankcijas. 

Kā intervijā radiostacijai “Euroradio” atzina “Jauno ideju centra” analītiķis un diplomāts Pāvels Macukēvičs, arī šāds spiediens liek Baltkrievijai atkal mesties Krievijas apskāvienos.

“Ir varas intereses, un ir valsts intereses. Un savas vājās vietas ir gan valstij, gan varai. Šīs Rietumu atbildes priekšā ievainojama ir valsts. Tas attiecas gan uz slēgto gaisa telpu, gan uz aizliegumu mūsu nacionālajai aviokompānijai kaut kur lidot. Tam visam, protams, būs ekonomiskās sekas. Man ir grūti prognozēt, vai kompānija “Belavia” spēs atkopties pēc šāda ļoti nopietna trieciena. Es nezinu, pie kā tas viss vispār novedīs, jo arī iespējamās sekas tikai pašlaik tiek sākts aprēķināt. Taču viens ir skaidrs – šī ir spēle uz vietējo publiku, apgalvojot, ka tiek aizsargātas mūsu robežas.

Un man ir sajūta, ka šajā situācijā Krievijai patīk no malas noskatīties, kā tiek dedzināti tilti mūsu attiecībās ar Eiropas Savienību vai ASV. Krievijai šī situācija nāk tikai par labu.

Palielinās spiediens uz Baltkrieviju un, gribam mēs to vai negribam, mēs atkal krītam Krievijas apskāvienos. Un nekur mums no tā neaizbēgt,” skaidroja Macukēvičs.

Aviokompānijām sadārdzinājums būs maznozīmīgs

Taču saistībā ar lidojumu aizliegumiem eksperti jau norāda, ka, izvairoties no Baltkrievijas gaisa telpas, lidmašīnām būs jāpatērē vairāk degvielas. Taču, izmantojot Lietuvas vai Latvijas gaisa telpu, šis sadārdzinājums būs maznozīmīgs – īpaši tālajiem reisiem, kuros manevrēšanas iespējas ir lielākas. Īsajiem lidojumiem, uz kuriem vairāk koncentrējas zemo cenu aviokompānijas, izmaksas varētu būt proporcionāli lielākas.

Kā preses konferencē norādīja Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), ļoti iespējams, ka zaudējumi būs gaidāmi arī Latvijas aviopārvadātājiem un lidostai, taču šobrīd prioritāra ir drošība, turklāt arī Eiropas līmenī tiek spriests par iespējamām kompensācijām.

Linkaits norādīja: “Protams, ka būs zaudējumi vai neieņemtie ienākumi lidostai un mūsu valsts aviokompānijām, kas strādā šajos virzienos. Arī par ''Latvijas Gaisa satiksmi'' mēs vērtēsim, vai tur būs vairāk ieņēmumu vai izdevumu. Bet to, kāda būs ekonomiskā ietekme, mēs varēsim noteikt tikai ar laiku. Kā es jau minēju, Eiropas Komisija pašlaik arī ir publiski paudusi, ka tā izvērtē iespējas Eiropas visai aviācijas nozarei radīt kādu kompensējošo mehānismu, bet par to droši vien spriedīsim vēlāk.”

Pašlaik visai neapskaužamā situācijā ir nonākuši tie baltkrievi un Baltkrievijas viesi, kuriem jau ir bijušas nopirktas biļetes lidojumiem uz ES valstīm tuvākajās nedēļās. Tā kā neviens īsti nezina, cik ilgi šāds aizliegums būs spēkā, arī aviokompānija pašlaik vēl nesteidz atgriezt naudu par biļetēm.

KONTEKSTS:

23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.

Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz masu nekārtību rīkošanā, par ko viņam draud 15 gadu cietumsods.

Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu.

Eiropas Savienības valstu līderi pēc notikušā vienojās paplašināt sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī uzņēmumiem, kas finansiāli atbalsta Minskā valdošo režīmu. Baltkrievijas aviokompānijām aizliegts izmantot ES valstu gaisa telpu un nosēsties ES valstu lidostās. Savukārt Eiropas lidsabiedrībām ieteikts neizmantot Baltkrievijas gaisa telpu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt