94 gadus vecais nometnes darbinieks, tostarp arī sargs, atzīts par vainīgu vismaz 300 000 ebreju nāvē. Grēnings atzīts par vainīgu, jo viņš ņēmis nogalināto cilvēku mantas, līdz ar to ir "morāli līdzatbildīgs".
Grēninga advokāti gan centās pierādīt, ka viņš nav līdzdarbojies genocīdā. Savukārt prokurori uzstāja, ka Grēnings palīdzējis ikdienā, lai tā ritētu raiti.
"Aušvicas grāmatvedis" iepriekš jau publiski bija diskutējis par savu lomu nometnē, norādot, ka viņš neesot bijis, kā citi tur strādājušie. Grēnings nekad neesot noliedzis holokausta esamību.
"Es redzēju gāzes kameras. Es redzēju krematoriju," viņš sacīja 2005.gadā veidotā BBC dokumentālajā filmā "Aušvica: Nacisti un "galīgais risinājums"". Grēnings arī redzējis, kā notika ebreju šķirošana, pirms viņus sadzina gāzes kamerās.
Aušvicas koncentrācijas nometnē Grēnings apsargāja bagāžu, kas atņemta uz nometni atvestajiem ebrejiem, kā arī uzskaitīja atņemtos naudas līdzekļus. Viņš pats iepriekš atzinis, ka jūtas morāli līdzvainīgs par koncentrācijas nometnēs izdarītajiem noziegumiem un par to lūdzis piedošanu, taču vienlaikus arī stingri uzsvēris, ka personīgi nav nodarījis neko ļaunu nevienam ieslodzītajam.
Grēnings kara beigās tika nosūtīts uz fronti, kur viņa vienība padevās britu armijai. Tas viņam ļāva noklusēt savu saistību ar Aušvicas koncentrācijas nometni un tolaik paglābties no smagākām apsūdzībām.
Publiski sākt runāt par pieredzēto nāves nometnē viņš izlēma astoņdesmitajos gados, saskaroties ar Holokausta noliedzējiem un uzsverot, ka viņš personīgi zinājis par Aušvicā notikušo masveida slepkavošanu un zvērībām.
Kopumā Aušvicas nometnē no 1940. līdz 1945.gada bojā gāja vairāk nekā miljons Eiropas ebreju.
