Aušvicā piemin holokausta upurus

Aušvicas–Birkenavas memoriālā pirmdien, 27. janvārī, pulcējas desmitiem valstu vadītāju, kā arī holokaustā izdzīvojušie, lai pieminētu 75. gadadienu kopš bijušās nāves nometnes atbrīvošanas. Polijā ir arī Latvijas prezidents Egils Levits. Notikumu gan aizēno vairāku lielvalstu amatpersonu neierašanās, kas saistīta ar pagājušajā nedēļā notikušo Pasaules holokausta forumu Izraēlā.

Daudziem, kuri šodien ieradušies Aušvicas-Birkenavas memoriālā, šī varētu būt pēdējā reize, ņemot vērā cienījamo vecumu. Holokaustā izdzīvojušie ieradās no visdažādākajām valstīm, ieskaitot ASV, Austrāliju, Krieviju un Izraēlu. Kopā ar vairāk nekā 60 valstu pārstāvjiem tiek pieminēta pagājušā gadsimta traģēdija. Nacistiskās Vācijas lielākajā koncentrācijas nometnē Polijas teritorijā tika nogalināti vairāk nekā miljons cilvēku, lielākoties ebreji.

"Sāpes, kuras toreiz pārdzīvoju, izjūtu vēl šodien, kad runāju par tā laika notikumiem. Aušvicā man bija arī brālis, bet viņu nošāva. Vēl joprojām nezinu, kāpēc tam bija jānotiek," pauda holokaustā izdzīvojušais Deivids Levins.

Nozīmīgo atceres pasākumu gan aizēno diplomātiskas ķildas. Pagājušajā nedēļā Izraēla rīkoja holokausta piemiņas forumu, kur liela uzmanība tika veltīta Krievijai. Prezidents Vladimirs Putins bija pasākuma galvenais viesis. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu skaidroja, ka tas saistīts ar to, ka pirms 75 gadiem koncentrācijas nometni atbrīvoja Padomju armija.

Polijas prezidentam Andžejam Dudam - atšķirībā no Krievijas, kā arī Francijas un Vācijas līderiem - forumā netika dota iespēja uzstāties un teikt runu. Tādēļ Polijas prezidents nolēma neierasties un vēlāk nosodīja holokausta piemiņas foruma rīkotājus par vēstures izkropļošanu, jo viņi ignorēja Polijas karavīru nozīmi cīņā pret nacistisko Vāciju. Duda arī asi kritizē Putina pēdējā laika izteikumus, ka  Polija vainojama Otrā pasaules kara izraisīšanā, kā arī Krievijas prezidenta centienus attaisnot Molotova–Ribentropa paktu. Polijas prezidentu atbalsta arī Latvijas prezidents Egils Levits un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kuri šodien atrodas Aušvicas–Birkenavas memoriālā.

"Vēlos uzsvērt, ka poļi cīnījās par pasaules brīvību un par Eiropas brīvību. Polijas armija cīnījās visos Otrā pasaules kara laukos Eiropā, austrumu un rietumu frontē. Mūsu armijā bija daudz ebreju – Polijas pilsoņu, kuri gāja bojā cīņā pret vāciešiem. Viņi mira par Polijas brīvību, kā tas ir noticis gadsimtiem ilgi cīņā par Polijas neatkarību," teica Polijas prezidents Andžejs Duda.

Būtisku soli spērusi Nīderlande. Premjerministrs Marks Rute atzina, ka pārāk maz ticis darīts, lai aizsargātu ebrejus no nacistiskās Vācijas īstenotās vajāšanas. Šī ir pirmā reize, kad Nīderlande, kuru Otrā pasaules kara laikā okupēja nacistiskā Vācija, atzīst daļu vainas holokaustā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti