Organizācijas pārstāvis informēja, ka 1,5 miljons bēgļu patlaban uzturas Ukrainas valdības kontrolētajā valsts daļā un palīdzība šīm personām ir Sarkanā Krusta darbības prioritāte. 1,2 miljoniem cilvēku patvērums piešķirts Krievijā, bet vairāk nekā 100 000 personu devušās uz Baltkrieviju.
Aptuveni 5 miljoni cilvēku patlaban dzīvo konflikta zonā, un lielākās problēmas viņiem sagādā sagrautā infrastruktūra. Austrumukrainas iedzīvotājiem ir ierobežotas iespējas saņemt medicīnisko palīdzību un ir ūdensapgādes problēmas.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, kuru pēc neatzītā referenduma Krievija 2014.gadā faktiski anektēja. Vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.
Pēc tam Ukrainā sākās jauns saspīlējuma vilnis, kad Harkovā, Doņeckā un Luhanskā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu. Kijeva sākai pretterorisma operāciju, 2015.gada februārī kārtējās sarunās ar rietumvalstu līderu līdzdalību panākta vienošanās par pamieru, kurš gan aizvien netiek pilnībā ievērots.
