Panorāma

Vairākkārt samazina atlaides ziedotājiem

Panorāma

Latvijas augļi un dārzeņi ienākas vēlāk un ir dārgi

Austrumukrainas piefrontes zonā cer uz lielāku ES atbalstu

REPORTĀŽA no Austrumukrainas: Piefrontes zonā cer uz lielāku ES atbalstu

Laikā, kad Krievija ignorē Rietumvalstu aicinājumus konflikta noregulējumam Ukrainā, starptautiskie donori turpina sniegt atbalstu Ukrainai. To stingri apsolījis arī Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis. Viņš šonedēļ apmeklēja tālāko Ukrainas armijas kontrolēto punktu frontes zonā Donbasā.

Delegācijas ceļš sākās vienā no lielākajām Austrumukrainas pilsētām Dņepropetrovskā, kas tagad pārdēvēta par Dņepro, tālāk dodoties uz Doņeckas apgabalu – Mariupoli, kas atrodas līdzās prokrievisko spēku sagrābtajām teritorijām.

"Galvenais mērķis bija iepazīties ar situāciju reģionā un arī ar Eiropas Savienības finansētajiem projektiem. Vienlaicīgi tas ir arī politisks signāls Ukrainai par to, ka Eiropas Savienība turpina savu iesaisti Ukrainas konflikta risināšanā un turpina sniegt palīdzību reģionam – gan humanitāro palīdzību, gan arī palīdzību rekonstrukcijai," teica Dombrovskis.

EK pārstāvji vizītē apmeklēja arī Gnutovu – vienu no kontroles punktiem, kas iezīmē robežšķirtni starp tām Ukrainai piederošajām zemēm, ko vēl Ukrainas varas iestādes spēj kontrolēt, un tām, kas atrodas vairākus simtus metrus tālāk un ir separātistu ziņā.

Šis punkts, pēc Ukrainas drošības iestāžu pārstāvja teiktā, ir visbīstamākais, tāpēc viesi aicināti nestaigāt pa zāli un uz lauka neaiztikt nekādus priekšmetus.

"Lai gan tagad ir izsludināts tā sauktais maizes pamiers, tomēr tas nav bijis ievērots nevienu dienu. Pagājušajā diennaktī gan apšaudīja mazāk, iespējams, tāpēc, ka ierodas viesi no Eiropas Savienības. Kad ir ārzemju delegācijas, viņi vienmēr nedaudz samazina apšaudes, bet tik un tā pēdējā diennaktī mums ir divi ievainotie, kas cietuši no mīnmetēju šāviņiem. Diennakts laikā mēs fiksējām ap 20-40 no aizliegtiem ieročiem raidītus šāvienus," teica Doņeckas apgabala gubernators Pavlo Žebrivskis.

Pēdējos gados pārciestajam tur ir uzskatāmas liecības, tomēr tur ir daudz drošāk - tā saka tie, kas tur ir patvērušies, atbēgot no tālākām vietām Ukrainas austrumos un tagad dzīvo tur kā bēgļi savā valstī. Tādu cilvēku ir ap pusotrs miljons.

"Ar sociālo palīdzību nepietiek, lai samaksātu komunālos rēķinus un nopirktu pārtiku. Vispār ir ļoti slikti. Visas šahtas ir pārtraukušas darbu, rūpnīcas nestrādā.

Vienīgais, kas ir uzlabojies, tā ir ekoloģija, jo mums tagad laukos ir parādījušies taureņi," sacīja Doņeckas apgabala iedzīvotāja Tatjana.

Doņeckas apgabala iedzīvotājs Jurijs stāsta: "Pirms kara Makijevkā, kur mēs agrāk dzīvojām, bija deviņas raktuves. Tagad palikušas divas vai trīs, bet arī tās tuvu beigām. Kalnrūpniecības drīz vispār vairs nebūs. Visas rūpnīcas ir izvestas uz Krieviju. Šī ir kā mirusī zona, te nav, no kā izdzīvot."

Aptuveni piecus kilometrus dziļi konflikta zonā atrodas Ukrainas lauku skola Nr. 58. Līdz šim tā ir pārcietusi jau 15 apšaudes. Par laimi, postījumi nav bijuši lieli, un, kā pārliecinājās LTV, dzīve tur turpinās. Tomēr aiz smaidiem, prieka un viesmīlības ir dzīves drūmā daļa, un to var ieraudzīt skolas pagrabā, kur briesmu brīžos ierīkotā patvertnē steidz slēpties aptuveni 300 cilvēku lielais skolas kolektīvs.

"Mums arī pie mājas nokrita daļa šāviņu, un mūsu māja tika sapostīta. Šejienes bērni ir ļoti dabūjuši ciest psiholoģiski. Tas uz visu atstāj iespaidu," stāsta skolēna māte Valentīna.

Lai ļaudis tur spētu atgūties, starptautiskie donori turpina sniegt atbalstu. ES pavisam nesen papildus piešķīra 200 miljonus eiro, no tiem 50 miljonus humanitārajai palīdzībai un postījumu novēršanai.

"Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienības atbalsts šeit turpinātos, jo pašreiz ir tendences uzskatīt šo Ukrainas konfliktu par aizmirsto konfliktu. Bet ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība turpinātu strādāt gan ģeopolitiskā līmenī pie konflikta risinājuma, gan  arī sniegt palīdzību uz vietas," teica EK viceprezidents.

Ukrainas ministrs pagaidu okupēto teritoriju jautājumos Vadims Černišs uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai starptautisks spiediens uz Krieviju neatslābst.

"Šī ir ļoti simboliska vizīte, kas apliecina, ka cilvēki šeit nav atstāti vieni. Ka atbrauc EK viceprezidents kopā ar Ukrainas valdības pārstāvjiem un ka jūs, žurnālisti, esat šeit un redzat, kas šeit notiek, ka mūsu draugi mūs nepamet nelaimē.

No otras puses, arī Ukrainai pašai ir jāgādā par demokrātisku attīstību. Tas parādīs, ka mēs spējam gūt panākumus pat tad, ja Krievijas Federācija mums traucē, un mēs to varam."

Līdztekus gan arī viņam nākas atzīt, ka, neraugoties uz pēdējā nedēļā ļoti skaļajiem Rietumvalstu paziņojumiem, aicinot Krieviju spert soļus situācijas normalizēšanai, pagaidām nekas neliecina, ka Krievija to ņemtu vērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt